Smiltenietis Guntis Viļums savos vasaras ceļojumos no pārvietošanās līdzekļiem konsekventi jau trešo sezonu izvēlas velosipēdu.
Smiltenietis Guntis Viļums savos vasaras ceļojumos no pārvietošanās līdzekļiem konsekventi jau trešo sezonu izvēlas velosipēdu.
Pirms diviem gadiem uzņēmīgais Smiltenes ģimnāzijas ekonomikas un fizikas skolotājs ar velosipēdu ceļoja pa Latviju, pērn — pa Lietuvu, bet šovasar devās uz Igauniju.
Ceļojuma mērķis — Sāmsala
Gunta velotūres mērķis bija Sāmsala jeb Sāremā, kā savu lielāko salu dēvē igauņi. Sešās dienās līdz turienei un atpakaļ šomēnes nobraukts gandrīz tūkstotis kilometru. Vienā dienā mēroti vidēji 160 kilometri. “Ceļojums ilga tikai sešas dienas. Par to esmu diezgan apbēdināts, jo nejūtos izsmēlis savus spēkus. Gribas vēl kur aizbraukt,” teic velotūrists. Braucienu saīsināja ceļojuma partneris, kuram nācās ātrāk atgriezties Latvijā darba dēļ. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm smiltenietis šovasar ceļoja kopā ar veterinārārstu Vitāliju Deksni no Lizuma. Guntis viņu raksturo kā labu sportistu, ekstrēmu sporta veidu piekritēju.
Lai tālu ceļotu ar velosipēdu, noteikti jāievēro divi noteikumi — braucējam jābūt labā fiziskajā formā un jāpārvietojas ar piemērotu riteni, kas ir labā tehniskajā stāvoklī, atgādina Guntis. Pirms ceļojuma trenējoties, viņš nobrauca aptuveni 500 kilometru — katru dienu vidēji 50 līdz 60 pa Smiltenei tuvējām šosejām. Bez iepriekšējas sagatavošanās organismam būtu grūti cīnīties vienlaikus ar fizisko slodzi un lielo karstumu, kāds ceļojuma laikā valdīja Igaunijā — vairāk nekā plus 30 grādu. Guntis teic, ka arī svelmē fiziski juties labi, un priecājas, ka braucienu godam izturēja viņa “GIANT” firmas velosipēds.
Iemaldās nūdistu pludmalē
Velotūrismu Guntis uzskata par sev vislabāko atpūtu. Ieguvums ir fizisks rūdījums un emocionāls gandarījums, ko sagādā apkārtējo ainavu vērošana. “Patīk arī pats ceļojuma gaidīšanas brīdis. Emocijas uzvirmo un sprāgst vaļā, kad dodies ceļā. Ja cilvēks pats nebrauc ar riteni, viņam to grūti saprast. Braucot ar velosipēdu, visu redzi. Jebkurā vietā vari apstāties un tikt tur, kur ar automašīnu nevar iebraukt,” labumus uzskaita ceļotājs.
Igaunijas ceļojumā pozitīvas emocijas viņš guvis no redzētajiem dabas skatiem un labajiem ceļiem. Piedzīvoti arī pāris kuriozi. “Pērnavā iebraucām karstumā nosvīduši un tūlīt devāmies uz pludmali,” stāsta Guntis. “Uzrakstus nelasām, tāpat igauniski neprotam. Stumjam savus riteņus, ķiveres galvā, pļāpājam savā starpā. Kad ieskatāmies cilvēkos, ieraugām — vīriešu nav, tikai sievietes un visas plikas. Jaunas, vecas, šitādas formas un tādas. Uz mums nereaģē. Izrādās, tā ir nūdistu pludmale, kas Pērnavā ir gan atsevišķi sievietēm, gan vīriešiem, gan visiem kopā.”
Pērnavā ceļotāji nakšņoja jūras krastā. Ap pulksten pussešiem no rīta, kad vissaldākais miegs, atbraucis žigulis. “Vispirms šoferis kādas desmit reizes cirta durvis ciet un vēra vaļā, tad iekāpa ekskavatorā, iedarbināja tehniku un aptuveni 20 metru no mūsu telts jūras krastā sāka lasīt akmeņus. Ar to arī beidzās mūsu laimīgais brīdis pie jūras.”
Salās vajadzīgas dzeramā rezerves
Sāremā un Muhu salu ceļotāji apbraukāja divās dienās. Vērtējot salu no velotūristu viedokļa, Guntis teic, ka ceļi braukšanai ir labi, autovadītāji pieklājīgi, taču problēmas rada ēdināšanas serviss. “Kādus 50 kilometrus brauc pa tukšo — veikalu un ēstuvju nav. Ja neesi paņēmis līdzi dzeramo, karstā laikā no slāpēm jābeidzas nost vai arī jāmeklē, kur tuvumā ir mājas,” atzīst ceļotājs.
Atrast vietu, kur uzsliet telti, salā var arī ārpus kempingiem. Kāda ezera krastā pie ceļotājiem gan pienācis vīrs un uzrunājis krieviski, liekot maksāt par nakšņošanu, jo tā esot privāta zeme. “Samaksājām mūsu naudā vienu latu. Negribējās jaukt nost telti.”
