Pirms divām nedēļām Valkā, Lugažu laukumā, bija “noenkurojusies” astronomu grupa un gandrīz visu diennakti piedāvāja interesentiem iepazīties ar Sauli un citiem debess ķermeņiem.
Pirms divām nedēļām Valkā, Lugažu laukumā, bija “noenkurojusies” astronomu grupa un gandrīz visu diennakti piedāvāja interesentiem iepazīties ar Sauli un citiem debess ķermeņiem. Par iegādāto biļeti dažādos diennakts laikos varēja iepazīt tuvējās planētas un Sauli.
“Šis ir viens no mūsu diviem lielajiem projektiem — darbošanās ar mobilo observatoriju, kurā ir pilnvērtīgs teleskops un pārējais aprīkojums. Latvijā otra tāda līmeņa teleskopa nav, arī šī mobilā observatorija ir vienīgā Eiropā. Baldonē ir profesionālais teleskops, bet to vairs gandrīz neizmanto. Braukājam pa Latviju ar šo mobilo observatoriju, piedāvājam programmas skolām, dažādiem pasākumiem. Ikviens interesents naktī var apskatīt zvaigznes, bet dienā — Sauli visā tās krāšņumā ar plankumiem, gāzu izvirdumiem un citiem procesiem. Saule ir mums vienīgā labi izpētāmā zvaigzne, un pēc notiekošā uz tās var saprast, kas iespējams uz daudz tālākām zvaigznēm,” stāsta Astronomijas attīstības fonda (AAF) preses sekretārs, šīs zinātnes entuziasts Andis Sedlenieks.
Astronomi netic astroloģijai
Atšķirība starp astronomu profesionāli un amatieri ir tikai tā, ka profesionāļi saņem algu par to, lai pētītu konkrētu debess apgabalu un fiksētu visas izmaiņas tajā. Astronoms amatieris var darīt visu, ko pats vēlas, un priecāties par to, ko redz, cenšoties saprast, kas tur notiek. Andis piebilst, ka neviens astronoms netic astroloģijai. “Astroloģija ir balstīta uz pieņēmumu, ka Zeme atrodas Visuma centrā. Tā kā mēs domājam citādi, tad astroloģijai neticam pilnīgi un galīgi,” smaida Andis. Viņš ir piedāvājis laikrakstiem kvalitatīvas laika ziņas bez maksas ar nosacījumu, ka šie laikraksti nepublicēs horoskopus. Pagaidām neviens laikraksts šādu vēlmi nav izteicis. A. Sedlenieks to skaidro ar ekonomisko situāciju Latvijā. Tiklīdz valstī ir grūti, cilvēki meklē mierinājumu abstraktās un mistiskās lietās. Astroloģija ir pastāvējusi vienmēr un visur, bet, tiklīdz cilvēkiem dzīve ir sakārtota, tās popularitāte strauji krītas. “Planētas griežas saskaņā ar astronomijas likumiem, nevis pēc astroloģijas principiem. Planētu enerģijas un spēki cilvēku ietekmē nenozīmīgi. Brokastīs apēstai bulciņai ietekme uz cilvēka organismu ir daudzkārt lielāka nekā Marsa vai Venēras stāvoklim debesīs,” skaidro A. Sedlenieks.
Planētu reljefs vienmēr kaut ko atgādina
AAF projektu vadītājs Aivis Meijers, jautāts, kālab cilvēkam būtu jāzina astronomija, atbild, ka tā nav jāzina, ja nav šādas vajadzības. Tāpat kā nevienam nav jāzina svešvalodas un daudzas citas zinības, ja tās nevajag. Tas cilvēks, kurš kaut ko nezina, nenojauš, ko iegūs, ja to uzzinās. “Piemēram, es varu staigāt pa mežu, maldīties un agrāk vai vēlāk iziešu meža malā, bet, iemācoties darboties ar kompasu un apgūstot citas orientēšanās iemaņas, es nemaldīšos, aiztaupīšu savu laiku un nevajadzīgus pārdzīvojumus. Kad es nemācēju astronomiju, man tā nebija vajadzīga, bet, tiklīdz kaut ko iemācījos, bez tās vairs nevaru iztikt,” stāsta Aivis. Viņu jau bērnībā interesēja dažādas fizikālas rotaļlietas, jociņi, pats esot gatavojis optiskas ierīces un lūkojies zvaigznēs. Kādu vakaru uzzinājis, ka iedomātā zvaigzne patiesībā ir Venēra. Pēc tam interese par šo zinātni zudusi, līdz rokās nonākusi kāda astronomijas grāmata. Viņš gan būtu bijis priecīgāks, ja šo grāmatu iegūtu 10 gadus agrāk.
Astronomija ir interesanta arī tāpēc, ka šajā zinātnē gadās daudz sensāciju un pat kuriozu. “Piemēram, ja fotografē kādas planētas virsmu, uz tās redzamas dažādas detaļas. Planētām ir lielas virsmas un daudz pavadoņu. Saprotami, ka cilvēkam ar iztēli šie reljefi vienmēr kaut ko atgādina. Astronomu mobilo observatoriju pavisam apmeklēja vairāki desmiti interesentu. Dažus interesēja Zvaigžņu lietus. “Tas sākas brīdī, kad minūtē krīt simts un vairāk meteorītu. Tā ir meteorītu plūsma. Pie mums parasti var novērot divus trīs krišanas gadījumus. Tas nozīmē, ka no astronomiskā viedokļa tas nav zvaigžņu lietus, bet cilvēkiem patīk iztēloties, ka tas līst,” stāsta A. Meijers. Augustā parasti ir visskaidrākās naktis. Tad visērtāk apskatīt gan tālās zvaigznes, gan tuvās planētas.
AAF pašlaik ir 10 biedru. A. Meijers uzsver, ka šajā gadījumā lielam biedru skaitam nav nozīmes, jo fondam ir konkrēti mērķi un uzdevumi. Cilvēku skaitam ir jābūt tieši tik lielam, cik nepieciešams uzdevumu izpildei, turklāt visiem jāprot strādāt vienā komandā. Konkurences starp abu virzienu astronomiem nav, jo valsts finansētās profesionālās astronomijas programmas ir pavisam nelielas. Valsts atbalstītās astronomu darbības ir simboliskas. Pie dzīvības tiek uzturētas tikai pāris pētniecības vietas. AAF pieteica sevi Ginesa rekordu grāmatai kā vienīgā mobilā observatorija, bet saņēma atbildi, ka Antarktīdā arī darbojoties observatorijas, kuras saucot par mobilajām. Valmierieši gan apšauba, vai ledus kontinentā varētu būt observatorijas uz riteņiem.
Andis uzsver, ka skolēnu interese par astronomiju ir ļoti liela. Pārvietojamā observatorija darbojas tikai mēnesi, bet pieteikumus izglītojošo programmu izrādīšanai saņem daudz. “Šis ir privāts projekts, kas balstīts uz lielu entuziasmu un banku kredītiem. Nespējam aizbraukt uz visām skolām, kuras to vēlas, jo izglītības iestādēm nav naudas, bet mums pašiem arī taču kaut kas jāēd un “jābaro” jaudīgā “Volvo” automašīna”. Fonda galvenais mērķis ir astronomijas popularizēšana,” uzsver Andis.
Galvenais uzdevums — uzbūvēt observatoriju
AAF par savu galveno uzdevumu nākotnē uzskata obseratorijas izveidošanu Valmieras rajona Kocēnu pagastā. A. Sedlenieks atzīst, ka fondam ir lielas grūtības ar Eiropas naudas piesaistīšanu. Amatieru zinātniskajām organizācijām naudu dod nelabprāt, jo visbiežāk naudas dalīšana notiek politiskajā līmenī. Savukārt privāto investoru prasības ir tik augstas, ka nav savienojamas ar AAF zinātnisko sadaļu. AAF ir nodibināts pirms divarpus gadiem, un kopš tā brīža visu laiku tiek domāts par observatorijas būvēšanu Kocēnos netālu no Zilākalna. Jautāts, kāpēc nevarētu attīstīt un reanimēt Baldones observatoriju, Aivis uzsver, ka tam ir vairāki iemesli: tā pieder Latvijas Universitātei, kura gribēja nojaukt šo observatoriju, lai ierīkotu slēpošanas trasi. Kāda atbildīga persona tomēr attapās, un observatorija ar lielām pūlēm tika saglabāta. Universitāte piedāvā AAF tur darboties par lielu īres maksu, neieguldot savus līdzekļus. “Tas mums nav pieņemami. Baldone tika celta tajā laikā, kad ap Rīgu nebija tik daudz elektriskās gaismas, cik pašlaik. Pētījumiem traucē siltā gaisa virmojums atmosfērā. Trešais aspekts — neesam valsts dotēta organizācija, un mums ir vajadzīga attiecīga infrastruktūra, kas Valmieras apkārtnē ir daudz attīstītāka nekā Baldonē,” skaidro A. Meijers.
Aicina uz Astronomijas festivālu
“Mana iepazīšanās ar nākamo vīru un kļūšana par Sedlenieci notika divos mēnešos. Ar astronomiem satikos Valmieras radio. Andim tas izveidojās kā valsis mūža garumā. Esmu kļuvusi par viņa sievu un ceru, ka viņš man visu mūžu rādīs zvaigznes,” laimīgi, smaidot stāsta Ilze. Viņa visus Valkas rajona iedzīvotājus aicina uz 1. Baltijas valstu Astronomijas festivālu “Zvaigžņu naktis Kocēnos”. Dalībnieku pulcēšanās paredzēta 12. augustā pulksten 19.00 Kocēnos. Tur notiks novērojumi, diskusijas un mobilās observatorijas prezentācija.
13. augustā no pulksten 10.00 līdz 20.00 iespējams apmeklēt gadatirgu, mākslas dārzu, kafejnīcas, teleskopu tirgu, pašdarbnieku koncertus, prāta spēles un konkursus par astronomijas tēmu, vērot Sauli, piedalīties sporta spēlēs un dažādās izklaidēs. No pieciem līdz septiņiem pēcpusdienā sadarbībā ar alus darītavu “Lāčplēsis” notiks alus dzeršanas sacensības. Pulksten 21.00 sāksies nakts balle “Zvaigžņu nakts romantika”. Tajā piedalīsies vijolnieks Raimonds Ozols un vokālists Laimis Rācenājs ar mūziķu grupu. Paredzēts arī fizikas zinātnieku eksperimentu šovs un balvu pasniegšana konkursu uzvarētājiem. Protams, būs nakts vērojumi mobilajā observatorijā un dejas. 14. augustā paredzēta astronomijas entuziastu atpūtas diena: izklaides, sporta nodarbības, ekskursijas, velosipēdu noma, dienas novērojumi un diskusijas.
I. Sedleniece īpaši aicina jauniešus, lai saietā tuvāk iepazītos ar vienaudžiem, iegūtu draugus un paziņas. Ilze un Andis ir uzskatāms piemērs, kas notiek, ja cilvēki satiekas zem zvaigznēm. Šādas tikšanās ir ļoti romantiskas, jo, skatoties zvaigžņotās debesīs, ir īpašas izjūtas. “Ja vīrietis uz to vairāk raugās no zinātniskā viedokļa, tad bērns un sieviete debess ķermeņus uztver kā kaut ko ļoti skaistu, iedvesmojošu un mīļu. Raugoties debesīs, gribas blakus sajust siltu roku un mīļu acu skatu. Rodas vēlme pēc otra cilvēka, jo mūsu gadsimts iezīmējas ar cilvēku vientulību, ar sevis noslēgšanos datora pasaulē,” uzskata Ilze. Daudzos gadījumos cilvēki atklāti deklarē, ka viņiem nav vajadzīga otra pusīte. Ilze domā gluži pretēji, un to var īstenot, skatoties zvaigznēs. Kad satiekas divi tuvi cilvēki un apvienojas vienā veselumā, tad rodas bērniņi, jauni radi un draugi. Visiem kopā izveidojas it kā viena mīļa pilsēta, un visi tās iedzīvotāji labprāt raugās zvaigznēs. Tādējādi cilvēki kļūs labāki un ļaunums uz pasaules izzudīs.
Īpaša programma festivālā paredzēta bērniem līdz skolas vecumam. Ilze mācīs mazuļus zīmēt Sauli un Mēnesi, stāstīs par šiem debess ķermeņiem, ies rotaļās un dziedās. Pusaudžiem ir sagatavota īpaša mācību programma, kuru vadīs Aivis. Notiks dažādas spēles, nakts orientēšanās ar ekstrēmākiem elementiem. Iecere balstās uz to, lai pieaugušajiem nebūtu jādomā, kur atstāt bērnus, un lai cits citam netraucētu, bet visu paaudžu dalībnieki būtu vienlīdz nodarbināti.
