Var rakstīt par šo tēmu, var arī nerakstīt. Šaubos, vai no tās publiskas apspriešanas kaut kas mainīsies. Pēkšņi sāpēt sācis zobs var pamatīgi apgrūtināt dzīvi arī turpmāk.
Var rakstīt par šo tēmu, var arī nerakstīt. Šaubos, vai no tās publiskas apspriešanas kaut kas mainīsies. Pēkšņi sāpēt sācis zobs var pamatīgi apgrūtināt dzīvi arī turpmāk.
Lūk, ko aizvadītajā piektdienā laikraksta redakcijai Smiltenē pastāstīja kāda sieviete, kura vēlējās palikt anonīma. “Uz pilsētas svētkiem pie mums atbrauca ciemiņš. Viņam sāka sāpēt zobs — vesels, nevis caurs. Apstaigājām visus zobārstu kabinetus pilsētā, un nekur nebija iespējams tikt pie ārsta. Divi kabineti bija ciet, vienā jau sēdēja četri cilvēki, bet citā ieteica atnākt vēlāk, taču konkrēti neko nesolīja. Tas ir šausmīgi. Šādā situācijā cilvēks ir pilnīgi bezspēcīgs. Viņam atliek dzert pretsāpju zāles un doties uz ātro palīdzību ar cerību, ka tur izsauks kādu dakteri,” stāsta sieviete. Viņa aicina atbildīgās institūcijas atrisināt problēmu.
“Ziemeļlatvija” par šo situāciju jau plaši rakstīja pērn janvārī. Nekas nav mainījies. Esošie zobārsti Smiltenē joprojām ir noslogoti pāri galvai un vēl vairāk. Lai salabotu zobu, pacientam jārēķinās, ka viņu pierakstīs vizītē pēc mēneša vai ilgāk. No savas pieredzes zinu, ka manai zobārstei laika plānotājs katru darba dienu ir pierakstīts pilns no agra rīta līdz vēlam vakaram. Zinu arī, cik neapmierināti ir iepriekš vizīti pieteikuši, darbā aizņemti cilvēki, kuru rinda iekavējas pa vidu paņemtu sāpošu zobu dēļ. Vēl jāpiemin pats zobārsts, kuram arī taču kaut kad jātiek mājās — vismaz paēst un pārnakšņot.
Taču, kad cilvēkam sāp zobs, viņu tas neinteresē, jo sajūta ir riebīga. Ko darīt? Pērn “Ziemeļlatvijā” publicētajā rakstā mediķi iesaka ikvienam iedzīvotājam izvēlēties savu zobārstu. Visticamāk, viņš saviem pacientiem atradīs laiku uz personīgā laika vai uz pēkšņu “logu” rēķina.
Vislabākais risinājums būtu vēl kādas papildu zobārsta prakses atvēršana, taču šī lieta ir privātiniciatīva. Izrādās, no malas neviens to nevar regulēt. Vēl šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu uzturu. Varbūt jāsāk ar to, ka jādomā — kāpēc gan cilvēkiem tik ļoti bojājas zobi, ja visiem zobārstiem ir darbs katru dienu?
