Kartupeļu diena jeb Lauku diena zemnieku saimniecībā “Piekalnes” Vijciemā sadarbībā ar “Kesko Agro Latvija” un “Bayer CropSience” notiek sesto gadu.
Kartupeļu diena jeb Lauku diena zemnieku saimniecībā “Piekalnes” Vijciemā sadarbībā ar “Kesko Agro Latvija” un “Bayer CropSience” notiek sesto gadu. Tajās uzaicina piedalīties lielākos apkārtējo rajonu kartupeļu audzētājus.
“Piedāvājām apskatīt gan ražojošu laukus ar septiņām kartupeļu šķirnēm, gan izmēģinājumu lauku, pavisam 37 šķirnes. Piedāvājām arī iepazīties ar informāciju par dažādām augu aizsardzības līdzekļu sistēmām un komentāriem par tām,” stāsta z/s “Piekalnes” īpašniece Ināra Pakalne. Seminārā piedalījās arī kartupeļu eksperts Juris Kanno no Zviedrijas firmas “Lukabi Starkelsen”. Viņš pētīja un sniedza komentārus par izveidojušos situāciju uz lauka kartupeļu stādījumos Latvijā un Zviedrijā. “Īpaši nozīmīga bija “Bayer” pārstāves Aigas Tilleres informācija par jaunajiem augu aizsardzības līdzekļiem — fungicīdiem “Glorija”. Par mēslojumiem pastāstīja “Kesko Agro Latvija” pārstāvis Zemgalē Modris Krauklis. “Seminārā allaž visvairāk tiek uzsvērtas kartupeļu audzēšanas tehnoloģijas un jaunākās šķirnes. Šis ir veiksmīgi ievirzījies pasākums, tāpēc domāju — strādāsim arī turpmāk, lai gan Ināra katru gadu teic, ka šīs ir pēdējās lauku dienas,” smaidot sola M. Krauklis. Vijciemā viņš bija ieradies tāpēc, ka kopā ar I. Pakalni aizsācis Kartupeļu dienas rīkošanas tradīciju. Šogad “Piekalnēs” neredzēja kartupeļu audzētājus no Zemgales, bet iepriekšējos gados tādi bija. Latvijā šis seminārs ir labi pazīstams, tāpēc zemnieki labprāt ierodas “Piekalnēs”, lai iepazītos ne tikai ar jaunākajām kartupeļu šķirnēm, bet arī daudzām citām praktiskām lietām. Šis seminārs ir pasākums diezgan šauram profesionāļu lokam, nevis lielām tautas masām.
M. Krauklis uzskata, ka kartupeļi jāmēslo tā, lai zemnieka sirdsapziņa būtu tīra un kartupelis paēdis. Viņš no savas pieredzes zina, ka tehnoloģijas jāievēro precīzi. Labāk sākt ar mazām platībām, bet kartupelim godprātīgi jādod viss, kas tam pienākas. Gluži tas pats attiecas uz fungicīdiem.
“Kesko Agro” pārstāvis Dainis Upmacis interesentus iepazīstināja ar precīzās lauksaimniecības mērtehnoloģiju un instrumentu. Ar šo instrumentu saimniecībā uzmērīja dažus laukus un salīdzināja ar kartē esošajiem, kas mērīti ar koka cirkuli. Tā kā lauki bija nelieli, tad mērījumi sakrita. Visticamāk, ka, mērot lielu lauku, novirzes būtu lielākas. Precīzās lauksaimniecības mērinstruments ir īpašs plaukstdators ar speciāli izveidotām datorprogrammām. Ar šo mērinstrumentu var izveidot ražas kartes un fiksēt, cik liela raža bijusi katrā nogabalā, cik mēslojuma dots un cik nepieciešams. Lai iekārta darbotos, nepieciešams, lai tā uztvertu vismaz trīs četrus satelītus. Lauka malā Vijciemā mēraparāts uztvēra septiņu satelītu signālus. Ar to ir gana precīziem mērījumiem. Šo datoru var pievienot arī traktoram, kombainam un citām lauksaimniecības mašīnām. Piemēram, mēslojuma iestrādei augsnē pēc iepriekš noteiktas shēmas tas automātiski regulē nepieciešamo daudzumu katrā lauka sektorā. Agroķīmisko pētījumu centrs arī gatavojas pieslēgties šai sistēmai, jo līdz šim tie zemnieki, kuri vēlējās izmantot precīzās laukssaimniecības mērinstrumentus, nevarēja pretendēt uz subsīdijām par apstrādātās zemes hektāru. Domājams, ka jau vistuvākajā nākotnē lielražojošajās saimniecībās modernās mērtehnoloģijas ienāks aizvien straujāk.
