Lai arī Zanes vecums ir tikai nedaudz pāri piecdesmit, viņu starp ikdienas gaitās skrejošiem cilvēkiem noteikti neievērosiet.
Lai arī Zanes vecums ir tikai nedaudz pāri piecdesmit, viņu starp ikdienas gaitās skrejošiem cilvēkiem noteikti neievērosiet. Pēlēcība — tas būtu vārds, ar kuru vistiešāk varētu raksturot sievietes ģērbšanās stilu. Lielākoties nodurts acu skatiens, kas vairās satikties ar pretimnācēja sveicienu vai nejaušu uzlūkošanu.
Bijušie kaimiņi neizpratnē mēļo, kā iespējams dažu gadu laikā no spilgtas, atraisītas un izskatīgas sievietes labākajos gados pārvērsties par pelēku peli ar šaudīgu acu skatienu. Kāpēc tā noticis, Zane vairās atbildēt ne vien ziņkārīgajiem, bet arī pati sev. Tomēr šis jautājums lēnām kā ķirmis grauž katru dienu, katru stundu, katrā tikšanās reizē ar pazīstamiem cilvēkiem.
Ikdienā tikās ar cilvēkiem
Vēl pārdesmit gadu nesenā pagātnē sievietei bija plašs paziņu loks. Viņi centās Zani uzmeklēt brīžos, kad pašiem vai tuviniekiem radās veselības problēmas, nesaskaņas vai kādas citas likstas. Tolaik Zanes māte strādāja par pastnieci un ikdienā tikās ar cilvēkiem, kuri viņu sagaidīja, iztaujāja par notikumiem ciema centrā vai kaimiņu sētā. Sarunu fragmenti un jaunākās tenkas atklīda arī līdz Zanei. Dažkārt, kad mamma apslima vai uz darbu nevarēja tikt kāda cita neparedzēta iemesla dēļ, pastnieces gaitās devās Zane. Kā jau ierasts, cilvēki arī viņai uzticēja savas problēmas un centās pateikt kādu šerpāku vārdu par kaimiņu Jāņa vai Pētera rīcību.
Jānoskaidro neatbildēts jautājums
Izvērtējot to laiku notikumus, Zane nevar atcerēties, kurā brīdī cilvēki ne vien centās uzticēt viņai savas pārdomas, bet arī uzklausīja padomus, kā izkļūt no kļūmīgām situācijām. Sarunas, kurās piedalījās arī Zane, norisinājās arvien biežāk. Lauku sētās ļaudis sāka lūgt Zanes mammai, lai nākamreiz paņem meitu līdzi, jo noteikti jānoskaidro kāds neatbildēts jautājums. Nodarbi, ar kuru, pati nemanot, sāka aizrauties jaunā sieviete, tagad varētu dēvēt par psihologa konsultācijām, bet toreiz gluži vienkārši vecāka gadagājuma cilvēkiem patika, ka viņus uzklausa.
Runas izplatījās no mutes mutē
Kamols, kurā tinās cilvēku stāsti un likteņi, kļuva no dienas dienā lielāks. Lauku tantiņas par labajiem vārdiem uzdāvināja sviesta pikuci vai medus burciņu. Ne velti teic, ka apetīte rodas ēdot, un Zane saprata, ka šī ir iespēja nodrošināt sev papildu ienākumus. Pastudēt literatūru īpašas grūtības nesagādāja, un runas par Zanes spējām izplatījās no mutes mutē. Vasarās viņa vāca zāļu tējas, kuras pēc tam ieteica lietot gan kaimiņienes laulenim, kurš pārmēru lietoja sīvo, gan jaunai ģimenei, kura nevarēja sagaidīt savu pirmdzimto, gan jaunai sievietei, kura ilgāku laiku nevarēja iestūrēt laulības ostā.
Lai cik tas šķistu dīvaini, ieteikumi bieži vien palīdzēja. Jaunie pāri precējās, dzima bērni un nopelnus notikušajā ļaudis piedēvēja Zanei. Grūtāk klājās ar plenču pāraudzināšanu, bet mēļoja, ka ne viens vien večuks vairs nevarot paskatīties uz sīvā pudeli.
Steidzās kā vāveres ritenī
Tiktāl dzīvē viss noritēja bez aizķeršanās, un Zane ar savu rūpalu varēja nodrošināt gluži labu iztikšanu. Kad māte devās pensijā, Zanei piedāvāja turpināt viņas darbu, un jaunā sieviete labprāt piekrita. Pēc pastnieces pienākumu veikšanas viņai atlika laiks arī savai otrai nodarbei. Tagad jau cilvēki zināja ceļu uz viņas māju, kur viesojās ne vien pašu ciema ļaudis, bet palīdzību meklēja arī no tālienes atbraukušie. Zanes dzīve steidzās kā iesprostota vāveres ritenī. Nereti sevi lika manīt nogurums, un kādā no šiem pārguruma brīžiem sieviete atklāja, ka visvieglākais ceļš, kā relaksēties, ir ļauties alkohola mierinājumam.
Gluži vai raganiska rīcība
Tieši tajā laikā viņai kāda kaimiņiene lūdza, lai palīdz atriebties paziņas vīram, kurš viņas dēlu bija padarījis par ragnesi. Zane gan centās iebilst, ka ar melno maģiju viņa nenodarbojas, bet izdzertais alkohols darīja savu un kaimiņiene devās projām ar kāroto. Kāpēc tās vasaras nogalē pavisam taisna ceļa posmā jaunais vīrietis pēkšņi nenovaldīja automašīnas stūri, neviens nevarēja izskaidrot. Bērēs satikās gan Zane, gan kaimiņiene, gan bijušais ragnesis, kura bēdīgajai sejai noticēja vien no tālienes atbraukušie nelaiķa radinieki.
Nodoties tumšajiem darbiem
Gluži tāpat kā vēl nesen valodas izplatījās par Zanes spējām palīdzēt, tagad tās nesa no mutes mutē ziņu par viņas gluži vai raganisko rīcību. Savu tiesu klaču izplatīšanā deva arī Zanes kaimiņiene, kura pirms tam pati bija lūgšus lūgusi nodoties tumšajiem darbiem. Sava dēla pašcieņu glābdama, viņa devās no mājas uz māju, gluži kā slota slaukot baumas no viena pagalma otrā un pa druskai paķerot līdzi arī katra sarunu biedra sētā noskatīto.
Kā jau tas dzīvē notiek, cilvēki novērsās nevis no pļāpīgās ciema sievas, bet gan no Zanes, kura toreiz, lai tiktu vaļā no uzbāzīgās taisnības meklētājas, iedeva viņai maisiņā iesietu izkaltētu pelašķu sauju.
Ciema ļaužu naidīgums
Paklīda runas, ka Zane bijusi veikalā todien, kad “Kalnsētu” Vilim palicis slikti ar sirdi, bet Velta no viņējā ciema reiz autobusā saskatījusies ar jauno sievieti un pēc nedēļas aizvesta uz slimnīcu. Vairākus mēnešus nācies ārstēt stīvumu ķermeņa labajā pusē.
Sākumā Zane runām nepievērsa uzmanību, bet vēlāk roka arvien biežāk sniedzās uz mierinošā alkahola glāzes pusi. Kad iedzēra, ciema ļaužu naidīgums šķita vieglāk pārvarams. Lieki teikt, ka viņas palīdzību meklēja arvien mazāk. Tikai retumis iezvanījās tālrunis, un Zane parasti atbildēja, ka viņa cilvēkam vēlamajā laikā nebūs sastopama. Zvanītāji aprima.
Uzplēš izzust sākušo rētu
Laiks aizskrējis. Šodien Zane uz dzīvi skatās ar piecdesmitgadnieces pieredzi. Nevarētu teikt, ka viņa ienīst cilvēkus, tomēr apgalvojums, ka viņa tos mīl, arī būtu nepatiess. Viņa vienkārši cenšas ģērbties neuzkrītoši un neskatīties acīs pretimnācējiem. Tas tāpēc, lai viņu mazāk ievērotu, lai izvairītos no nevajadzīgiem konfliktiem. Joprojām katru dienu viņa dodas savā pastnieces apgaitā. Tiesa gan, tā ir cita vieta un citi cilvēki, ar kuriem viņa tiekas ikdienā. Pa retam Zane aizbrauc arī uz savu dzimto ciemu, jo tur kapos atdusas viņas māte. Citādi tajā pusē viņu neviens nesaista, ja nu vienīgi kāds nodevīgs toreizējā laika paziņu skatiens uzplēš jau izzust sākušo rētu.
Četrkājainie plosās kā negudri
Cita sieviete noteikti būtu kļuvusi par alkoholiķi, Zanes gēnos acīmredzot šāds liktenis nav ierakstīts. Visu zinošie baumo, ka viņa joprojām labi pārzina visādas zāles un zālītes, kas palīdz arī pašai. Kā ir patiesībā, zina tikai viņa. Teic, ka suņi instinktīvi atšķirot labus cilvēkus no sliktiem. Kad Zane dodas pie kārtējās pasta kastītes, četrkājainie plosās kā negudri, bet tieši tāpat viņi reaģē uz citiem pastniekiem…
