Angļi sevi uzskata par konservatīviem cilvēkiem, tostarp arī ēšanas tradīcijās, bet mūsdienu globalizācijas procesos pat Lielbritānijā mainās ēšanas ieradumi un tikumi, īpaši jaunu cilvēku vidū.
Angļi sevi uzskata par konservatīviem cilvēkiem, tostarp arī ēšanas tradīcijās, bet mūsdienu globalizācijas procesos pat Lielbritānijā mainās ēšanas ieradumi un tikumi, īpaši jaunu cilvēku vidū.
Neparedzētas sagadīšanās dēļ sastapos ar britu jaunieti Nilu Edvardu Milleru, kurš ir izvēlējies profesionāla pavāra karjeru. Jautāts, kāpēc jaunam puisim patīk gatavot ēdienu, Nils atbild, ka viņam tas sagādā baudu — ēdiens jāpagatavo ātri, turklāt tam jābūt skaisti noformētam. Šis ir īpaši nozīmīgs aspekts, jo pateicību no klienta viņš parasti saņem tieši par ēdiena izskatu, ne tikai par garšu. Vēl Nilam patīk izdomāt jaunus ēdienus.
Ne viens vien latvietis, kurš ir atradis darbu Lielbritānijā, tostarp arī Gēnzijā, kur strādā vairāki tūkstoši latviešu, uzskata, ka angļi absolūti neprot gatavot ēst. Viņiem piemītot īpašs talants sabojāt labus produktus. Nils tam nepiekrīt un domā, ka tādus vārdus var sacīt tikai ātrās ēdināšanas piekritēji. “Mūsu valsts restorānos nav tādas izteiktas angļu virtuves. Tur var pasūtīt gan tipiskus vācu, gan franču un itāļu ēdienus. Protams, ir dabūjami arī spāņu, indiešu un citu austrumu virtuvēm raksturīgie ēdieni,” stāsta pavārs.
Latviešu rupjmaize iegaršojās uzreiz
Viens no angļu tradicionālajiem ēdieniem ir mīklā ceptas zivs gabaliņi. Lielbritānijā daudzus karstos gaļas ēdienus pasniedz ieceptus mīklā. Nilam patīk darboties tādās ēstuvēs, kur ir internacionāla virtuve. Šādās virtuvēs ir lielas iespējas fantazēt. Piemēram, steiku gatavo kopā ar avokado, bet desertā pasniedz seleriju saldējumu.
Savukārt Latvijā puisim iegaršojās sautēti skābie kāposti, cūkgaļas karbonādes. Uz kāpostiem gan viņš sākumā skatījies ļoti neuzticīgi un brīnījies par tik dīvainu maltīti. Anglijā šādu kāpostu nav, jo tur visbiežāk tos ēd svaigos salātos, nedaudz skābinot ar citronskābi. Vēl Nilam Latvijā šķiet jocīgi, ka var ēst pašu ķertās raudas un asarus. Anglijā tā nedara — noķertās zivis laiž atpakaļ ūdenī, bet pārtikā izmanto rūpnieciski zvejotās. Tiesa, Latvijā ražotā rupjmaize puisim iegaršojās uzreiz. Nu jau viņš pats cep šo latvietim tipisko maizi. Nila dzimtajā pilsētiņā tāda nav nopērkama. Nila sievas Danas mamma Lidija savu znotu ļoti slavē, jo viņš protot pagatavot ne tikai garšīgus pamatēdienus, bet arī konditorejas izstrādājumus.
Anglijā ir nopērkamas dažādu garšvielu paciņas, karus līdzīgi kā tējas maisiņus ieliek mērcē vai zupā uz ilgāku vai mazāk ilgu laiku atkarībā no ieceres. Pēc tam šo maisiņu izmet. Šī tehnoloģija atvieglo pavāra darbu, jo pēc tam mērcē vai zupā nav jāmeklē tās garšvielas, kuras neēd, — lauru lapas, čili piparus un citas.
Cīnās pret ātrās ēdināšanas tradīcijām
Jaunais pavārs apstiprina, ka viņš ir arī saldēdienu cienītājs. Jautāts, kas ir īsts angļu saldēdiens, Nils domā, ka tas ir maizes pudiņš. Lielbritānijā ir kļuvuši populāri vairāki citu tautu saldēdieni, kurus briti jau uzskata par savējiem. Viens no tiem ir kāds franču krēms, kura recepti pavārs piedāvā “Ziemeļlatvijas” lasītājiem.
Nila sieva Dana atklāj, ka viņai garšo arī gliemeži, mīdijas un citi bezmugurkaulnieki, tomēr neko īpaši ekstrēmu viņa nevēlas baudīt. Londonā varot sameklēt gandrīz visu, ko sirds kāro, tomēr piepilsētās tā nav — cilvēki labprātāk lieto tradicionālos ēdienus. Milleru ģimene noraida ātrās ēšanas tradīcijas, kas pasaulē izplatās aizvien vairāk. “Pašlaik Lielbritānijā esam uzsākuši vērienīgu kampaņu pret ātrās ēdināšanas tradīcijām, jo cietēju vidū visvairāk ir bērnu. Tiklīdz vecāku uzmanība atslābst, ātrās ēdināšanas mehānismi iedarbojas. Tie cenšas iespiesties skolu sistēmā. Iznākumā bērni ļoti aptaukojas,” stāsta Nils. Nupat viens no slavenākajiem Anglijas šefpavāriem Džimijs Olivers uzņēmās skaidrot visās viena rajona Londonas skolās, kā vajadzētu ēst. Šī viņa aizsāktā kustība vēršas plašumā. Lielbritānijā pašlaik daudz domā par to, kā aizliegt ātrās ēdināšanas iestāžu reklāmu. Tas pats attiecas arī uz gāzētajiem saldinātajiem dzērieniem. Jaunais pavārs ātrās ēdināšanas ekspansiju skaidro ar to, ka cilvēkiem daudz jāstrādā un viņiem nav laika domāt par veselīgu pārtiku. Vesela industrija darbojas tikai tam, lai cilvēki pirktu pusgatavus ēdienus, kurus atliek vien uzsildīt mikroviļņu krāsnī.
Brokastis allaž ir sātīgas un treknas
Pilnās angļu brokastis ir viena paresna desiņa (sardele), cepta ola, pupiņas tomātu mērcē, gabals asinsdesas, kartupeļi, sēnes, divas ceptas bekona šķēlītes un divas pabiezas uzgrauzdētas maizes šķēles. To visu uzliek uz liela šķīvja un pasniedz karstu. Var gatavot gan uz pannas, gan grilēt. Jāsāk ar pupiņām, kas jāuzber uz pannas, jāpārkaisa ar sarkanajiem vai melnajiem pipariem un pamatīgi jāuzkarsē. Kamēr gatavo pārējās sastāvdaļas, nevajadzētu aizmirst par pupiņām, kas, pārlietas ar tomātu mērci, var ātri piedegt. Tomātu sulai, ar ko pārlietas pupiņas, vajadzētu tikai nedaudz sabiezēt, un šī ēdiena daļa tūlīt jāliek uzšķīvja. Pirms tam uz pannas jāuzliek un jāizkausē nedaudz sviesta. Pēc pupiņu noņemšanas jāuzkarsē desiņa un bekons. Patiesībā ēdiens būs garšīgāks, ja tiks gatavots uz grila. Jāatzīst, ka šīs angļu brokastu desiņas maz atgādina, piemēram, Latvijā nopērkamās “Krējuma” vai līdzīgas labas kvalitātes sardeles. Angļi iecienījuši gaļīgas, turklāt ļoti treknas desiņas. Pēc tam nelielā sviesta un eļļas daudzumā jāapcep sēnes un tomāti, bet arī to vēlams darīt uz grila. Asinsdesu apcep priekšpēdējo kopā ar vēršaci, pēc tam uzgrauzdē maizi. Anglijā ir pieņemts ēdienu likt uz lieliem šķīvjiem. Brokastis allaž ir sātīgas un treknas. Tās neder tiem ceļotājiem, kuri rīta maltītē bauda tikai kukurūzas pārslas ar pienu vai jogurtu. Angļu kulinārijas tradīcijas ir bagātas un konservatīvas. Tikai pēdējos gadu desmitos briti brokastīs dod priekšroku auzu pārslu putrai un kukurūzas pārslām. Pēc brokastīm ikvienam pasniegs labu tēju ar apbrūninātu tostu, uz kura uzziests apelsīnu džems. Lenču jeb otrās brokastis bauda pulksten 13.30. Pēc tam pulksten 17.00 seko tēja un vieglas pusdienas, bet vakara maltīte britiem parasti ir septiņos pēcpusdienā.
