Jērcēnu pagasts šovasar bijis bagāts ar vairākiem jauninājumiem vides sakoptībā un kultūras dzīvē. Pēdējos gados ciematā ievērojami attīstījusies arī lauku uzņēmējdarbība.
Jērcēnu pagasts šovasar bijis bagāts ar vairākiem jauninājumiem vides sakoptībā un kultūras dzīvē. Pēdējos gados ciematā ievērojami attīstījusies arī lauku uzņēmējdarbība.
Jūnijā jērcēnieši pagasta parkā atklāja pieminekli staļiniskajās represijās bojā gājušo cilvēku piemiņai. To veidoja paši pagasta iedzīvotāji. Savukārt pagasta tautas namā izveidota jauna skatuve. Apkārtnē ir labiekārtotas seno latviešu svētvietas, bet kopumā Jērcēnu pagasts ieguvis daudz skaistāku seju. Jūnijā jērcēnieši savu ikdienu varēja aplūkot fotoizstādē Valmieras mākslas skolas fotogrāfu skatījumā. Šogad pagasta padomi sācis vadīt priekšsēdētājs Aivars Auniņš, kurš līdz šim bija pagasta deputāts.
“Kultūra ir tā joma, no kuras pagastā jāsāk tālāk veidot dzīve un saimnieciskā darbība, tādēļ, lai cik mazs būtu budžets, kultūras dzīvei līdzekļi jāatrod. Mani priecē, ka pagastā ik gadu lauku sētas kļūst arvien skaistākas. Tas nozīmē, ka mūsu rīkotās sakoptāko sētu un saimniecību skates ir aizgājušas tautā. Mūsu organizētos konkursus vairs pat īpaši nereklamējam, jo cilvēki zina, ka pirms Jāņiem apbraukāsim visas sētas, un iespēju robežās cenšas tās padarīt skaistākas. Daudziem skaista dārza izveidošana un uzturēšana kļuvusi par dzīves normu. Arī ciemata uzņēmēji ap savām saimniecībām labiekārtojuši vidi. Pēc manām domām, sakoptā apkārtnē kvalitatīvāk var veikt arī ikdienas darbus,” saka A. Auniņš.
Par skaistāko individuālo ēku paši jērcēnieši šogad atzinuši Artas un Luda Šomasu ģimenes māju “Sprigulīši”. Pie tās iekoptais dārzs ir apbrīnas vērts. Saimniece A. Šomase gan atzīstas, ka no iecerētajām idejām pagaidām izdevies īstenot tikai piektdaļu. “Bērni tagad ir paaugušies, tādēļ vairāk laika varu veltīt dārza veidošanai. To rūpīgi daru jau divus trīs gadus. Lai gūtu profesionālu priekšstatu par dārzu labiekārtošanu, apmeklēju attiecīgos kursus Jelgavā. Es uzskatu, ka dārzā vajag radīt kaut ko savu, lai apkārtne būtu mīļa. Esmu redzējusi arhitektoniski pareizus un glītus dārzus, bet daudzi no tiem man nav patikuši, jo tajos neredz vajadzīgo rozīnīti,” stāsta A. Šomase.
Jaunumi šogad ir arī pagasta bibliotēkā. Tās vadītāja Ilvija Ķimse informē, ka beidzot iestāde ieguvusi interneta pieslēgumu datoram. “Iespēju darboties ar internetu izmanto studenti. Lasītāju mums netrūkst pat vasaras karstajās dienās. Nereti pēc vairākām grāmatām ir izveidojusies lasītāju rinda. Domāju, ka liela nozīme jaunu lasītāju piesaistīšanā bibliotēkai ir konkursam “Bērnu žūrija”,” saka I. Ķimse.
Ķeižu pusē interesi rada divas sētas, kuras šķir neliela upīte. “Austrās” dzīvo Sarmīte Bērziņa, bet aiz upītes “Stūrīšos” — viņas dēls Madars ar sievu Santu. Abas kratsmalas ir glīti iekārtotas, abpus upei izveidotas krāšņas puķu dobes. “To visu esam paveikuši tikai sava prieka dēļ. Man patīk audzēt ziedus. Nezinu pat, kura puķe man mīļāka. Visas skaistas,” atzīst Santa Bērziņa.
Pagasta deputāte Ginta Gailīte pazīst daudzus, kuri uztur skaistu savu māju un vidi ap to. Viņa jūtas lepna par pagasta ļaudīm, jo rūpes par savu sētu un apkārtējo vidi apliecina, ka pagasta attīstība turpinās.
