Visnotaļ interesanta mākslas izstāde šajās starptautiskajās kultūras dienās apskatāma J. Cimzes Valkas mūzikas skolā, kur aplūkojama Jutas Policjas un Mareka Gurecka gleznu izstāde.
Visnotaļ interesanta mākslas izstāde šajās starptautiskajās kultūras dienās apskatāma J. Cimzes Valkas mūzikas skolā, kur aplūkojama Jutas Policjas un Mareka Gurecka gleznu izstāde.
Visneparastākais ir tas, ka ekspozīcijā redzamās gleznas ir abu autoru kopdarbs. Tas ir pavisam neparasts gadījums Latvijas glezniecībā. “Šis allaž ir pirmais jautājums, skatot mūsu darbus, — kā tas iespējams, ka vienai bildei, turklāt tik niansētā mākslā kā glezniecība, var būt divi autori,” smaida Mareks. Patiesībā Jutai šī ir otrā personālizstāde Valkā, jo pirmā tapa vienatnē, kad viņa vēl nepazina Mareku. Skaidrības labad jāpiebilst, ka Juta ir Latvijā pazīstamās mākslinieces Lilitas Postažas meita. Ja L. Postažas daudzu pēdējo gadu gleznojumus caurvij austrumnieciski astrāla filozofija, tad meita ar draugu pašlaik ir pievērsusies gleznieciskiem meditējumiem par antīkām un vairāk pasaulīgām tēmām. Izstādes atklāšanā Valkas mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece apgalvoja, ka arī šajos darbos jūtot īpatnu Visuma un mūžības spēku.
“Šī izstāde ir iekritusi vasaras vidū. Māksliniekiem vasara parasti ir tukšs laiks. Trūkst motivācijas piespiest sevi gleznot. Kad man pajautāja, vai esmu ar mieru piedalīties izstādē Valkā, es nedomājot piekritu, jo tas bija dzinulis darbam iepriekšējos divus mēnešus. Manējie ir rudens, ziemas un pavasara mēneši,” atzīstas Mareks. Puse bilžu ir tapušas tieši šajos divos mēnešos. Tieši par to mākslinieki ir pateicīgi projekta koordinatoram Aivaram Ikšelim, kurš gleznotājus “piespieda” strādāt viņiem tik neierastā laikā.
Katrai gleznai patiešām ir divi autori — darba ideja tiek apspriesta kopā, arī vienošanās par gleznieciskajām un tehniskajām lietām ir abu kopdarbs. Pēc tam vairs neesot īpaši nozīmīgi, kurš zīmē, kurš krāso vai pielabo. Abi dara visus darbus. Pie gleznas strādā tas, kuram tobrīd vairāk laika. Būtu aplami idealizēt šo neparasto darba metodi. Mareks atzīst, ka glezniecība ir vienīgā lieta, kuras dēļ dažkārt iznāk saplēsties, bet iznākums allaž abus apmierina. “Šādi strādājot, iznākums nav paredzams. Tas katru reizi varētu būt citāds, jo gleznošanas procesu ietekmē divu cilvēku garastāvokļa nianses. Mūsu kopdarbā nepieciešama absolūta uzticēšanās,” nešaubās abi autori. Viņi aicina valcēniešus uz mūzikas skolu, kur var iepazīties ar šiem visnotaļ interesantajiem darbiem, jo drīzākajā laikā diezin vai otra šāda iespēja būs.
Abi jaunieši ir absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmiju, pašlaik dzīvo Zvejniekciemā pie jūras.
