Bilskas pagasta zemnieku saimniecības «Kalējiņi – 1» īpašnieks Kaspars Putrālis šovasar slaucamās govis vairs nelaiž ganībās, bet tur nepiesietas lielfermā.
Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Kalējiņi – 1” īpašnieks Kaspars Putrālis šovasar slaucamās govis vairs nelaiž ganībās, bet tur nepiesietas lielfermā.
Zemnieks uzskata, ka tāda metode ir labāka lielāka piena izslaukuma iegūšanai. “Pagājušā gada vasara bija pēdējā sezona, kad govis ganīju ārā. Šogad esmu tās atstājis fermā un redzu, ka piena devējas jūtas ļoti labi, jo tās netraucē ne knišļu uzmākšanās, ne karstums. Esmu panācis, ka govis ik dienu dod vienādu piena daudzumu — atbilstoši ēdināšanai un kopšanai. Man vairs nav jāuztraucas, ka pārlieku lielā karstuma dēļ, kāds pieturas šajās dienās, var sarukt izslauktā piena daudzums,” saka K. Putrālis. Viņš domā, ka kopš šīs vasaras piena devējas ārā neganīs arī turpmāk. “Dzīve rit uz priekšu, un katru gadu pēc iepazīšanās ar labāko pieredzi citur saimniecībā ieviešu kādu jauninājumu. Uzskats, ka govis noteikti jālaiž ganībās, ir tradicionāls, un daudzi saimnieki to dara tādēļ, ka tā visu laiku darīts. Tā kā man ir liels ganāmpulks, kurā ir vairāk nekā 200 govju, un esmu ieguldījis lielu darbu modernas lielfermas uzcelšanā, esmu ieinteresēts iegūt arvien lielākus ienākumus, lai ieguldītie līdzekļi ātrāk atmaksātos,” stāsta K. Putrālis.
Viņš ir priecīgs, ka ieceri turēt ganāmpulku fermā ir īstenojis tieši šovasar, kad vairāk nekā iepriekšējos gados govīm uzbrūk knišļi. Laba izslaukuma iegūšanai nav labvēlīgs arī pašreizējais karstums, kad gaisa temperatūra dienā sasilst pat līdz 29 grādiem. Tad govīm zūd apetīte, tās ganībās karstuma dēļ mokās un dod mazāk piena.
“Tagad dienā no ganāmpulka iegūstu divas trīs tonnas produkcijas. Vidēji no govs izslaucu 8,5 kilogramus piena. Govis kustību trūkumu nejūt, jo nav piesietas un pa fermu var brīvi pārvietoties. Fermā ir arī atvērtas durvis, kuru ārpusē iekārtots aploks pastaigām. Ja kāda piena devēja vēlas iziet ārā, viņa var to darīt. Savukārt kūts iekšpusē pie griestiem pieliku jaudīgus ventilatorus. Tagad govis atrodas ēnā, ap sevi jūt vieglu vējiņu, pastāvīgi var elpot svaigu gaisu. Grīda ir tīra, uz tās katra pēc vēlēšanās var pagulēt. Tādi apstākļi nodrošina ražīgumu. Pienu iegūstu vairāk nekā agrāk,” apliecina K. Putrālis. Zemnieks govis ēdina ar šovasar sagatavotu skābsienu. “Ja ir kvalitatīvi zālāju lauki — un to sakopšanai pastāvīgi pievēršu uzmanību — tad ekonomiski izdevīgāk ir izaugušo masu nopļaut līdz jūnija vidum, kad zālē ir visvairāk vajadzīgo vielu, sagatvot skābsienā, un tad izbarot govīm,” atklāj K. Putrālis.
Viņš piebilst, ka “Kalējiņos – 1” ieviestā metode neder tādās saimniecībās, kurās nav modernas fermas. “Ja ir veca, tumša kūts un tajā nav ventilācijas, tad labāk tādā mītnē govis pa dienu neturēt,” saka zemnieks.
Vēl piena ieguvi saimnieks cenšas palielināt, pavairojot ganāmpulku. “Šovasar nopirku dažas vācu Holšteinas šķirnes govis. Tās ir ļoti ražīgas, man fermā šo dzīvnieku pareizai turēšanai ir nodrošināti visi apstākļi. Visus pasākumus veicu ar vienu mērķi — panākt lielāku produkcijas ieguvi,” saka K. Putrālis.
