Vai tiešām to, ko nevar nopirkt par naudu, var nopirkt par lielu naudu?Ja man pajautātu par pēdējo mēnešu lielāko vilšanos, bez šaubīšanās nosauktu atklātos nesmukumus Latvijas Kultūras fondā, kuru vada Pēteris Bankovskis.
Vai tiešām…
Šo cilvēku allaž esmu dziļi cienījis par viņa neviltoto interesi par Latvijas kultūras dzīvi. P. Bankovskis vairākkārt ir bijis arī Valkā.
80. gadu sākumā viņš daudz rakstīja par mākslas dzīvi republikā, un laikrakstā “Literatūra un Māksla” viņa recenzijas allaž bija vienas no interesantākajām. Tolaik šis laikraksts bija visbrīvdomīgākais. Varbūt tāpēc tā tirāža bija neiedomājami augsta.
Kad P. Bankovskis uzsāka savu mākslu apskatnieka karjeru, viņš allaž visur ieradās ar blociņu un smalkā rokrakstā veica kādus pierakstus un mākslinieku izsacītus oriģinālus izteikumus.
Domāju, ka šim cilvēkam bija liela nozīme tautas atmodas veicināšanā. Viņš allaž atradās sabiedriskās dzīves notikumu virpulī un bija viens no intelektuāļiem, kas spēja vadīt tās kultūras dzīves procesu, kas bija opozīcijā oficiālajai valstī noteiktajai.
Šīs rindas, iespējams, atgādina apstāvētāja runu bērēs un varbūt, ja medijos izskanējušās ziņas par LKF izsaimniekošanu ir patiesas, tad nebūšu tālu no patiesības. Protams, simboliski, nevis fiziski.
Ja šāds vīrs nav izturējis pārbaudījumu ar naudu, tad ko lai saka par augstāka līmeņa politiķiem. Skumji. Visvairāk žēl ir tieši Kultūras fonda. Jāšaubās, vai tā iespējamā likvidācija ir pareiza.
Fonds tika radīts no tautas saziedotā, tāpēc viena cilvēka vainas dēļ tam nevajadzētu ciest. Varbūt jāmaina fonda valde un atkal jāatgūst sabiedriskā labuma organizācijas statuss?
