Ir izskanējuši IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, bet gan to dalībnieki, gan skatītāji vēl vairākas dienas pēc noslēguma koncerta dziesmu dienas nevar aizmirst un runā par tām.
Ir izskanējuši IX Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, bet gan to dalībnieki, gan skatītāji vēl vairākas dienas pēc noslēguma koncerta dziesmu dienas nevar aizmirst un runā par tām.
Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs uzskata, ka tas ir saprotami, jo Dziesmu svētki ir ļoti nozīmīga latviešu dzīvesveida daļa. Viņam, tāpat kā daudziem, aizritējušie Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgākais notikums pagājušajā nedēļā.
“Es pats šajos svētkos nebiju, bet tā norisēm sekoju līdzi. Skolu jaunatnes Dziesmu svētki nekādā ziņā nav mazsvarīgāki par lielajiem svētkiem. Tie ir kā Latvijas dziesmu un deju svētku priekšvēstnesis un to pieteikums. Pēc manām domām, jaunieši ar savām dziesmām un dejām atklāj muzikālās izglītības līmeni mūsu valstī, un man ir prieks, ka ar katriem nākamajiem svētkiem šis līmenis ir augstāks. Vēl šādi svētki rāda, ka mūzika ir tuva lielākajai jaunatnes daļai. Skolēniem organizētie Dziesmu svētki prieku par dziesmu iedzīvina jaunatnē, tādēļ mūzika un deju māksla gadu ritumā mūsu tautā nav aizmirsta, bet, gluži otrādi — turpina attīstīties. Uzskatu, ka Dziesmu un deju svētki apliecina mūsu tautas identitāti citu valstu vidū. Es nezinu, ko darītu, ja manā dzīvē nebūtu dziesmas un mūzikas. Vismaz man dziesma ir jaunas enerģijas sniedzēja. Tā dod spēku turpmākajam darbam. Acīmredzot tā dziesmas uztver daudzi latvieši, tādēļ arī pēc dziesmu svētkiem cilvēki vēl ilgi par tiem runā un piedzīvoto nespēj aizmirst,” saka G. Freibergs.
To, ka ne tikai J. Cimzes mūzikas skolas direktors, bet liela tautas daļa Dziesmu svētkus uzskata par nozīmīgu notikumu valsts dzīvē, apliecināja arī svētku dalībnieku gājiens, kas simboliski izgāja it kā caur vairākiem mezgliem. Iespaidīgākais no tiem bija Balsta mezgls pie Brīvības pieminekļa. Tā pakājē dziedātāji un dejotāji no ziediem izveidoja svētku simbolu. Valsts vēsture apliecina, ka dziesmai ir bijis liels spēks latviešu cīņās par valsts neatkarību. Kā zināms, pēdējo reizi Latvijai brīvību izdevās iegūt tieši ar dziesmoto revolūciju, kā to tēlaini nosauca dzejnieks Jānis Peters.
