Lai pievērstu sabiedrības uzmanību reto pļavu tipu apsaimniekošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm, Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvalde aizvadītajā nedēļā Smiltenē rīkoja semināru.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību reto pļavu tipu apsaimniekošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm, Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvalde aizvadītajā nedēļā Smiltenē rīkoja semināru. Tā tēma — pļavas un to apsaimniekošana, dabas aizsardzības plāni un to ieviešana.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju pārstāvju, zinātnieku, “LIFE – Nature” projektu ieviesēju un zemes apsaimniekotāju lekcijas klausījās pašvaldību pārstāvji, zemes īpašnieki, Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Semināra dalībnieki klātienē aplūkoja vienu no “LIFE – Nature” projekta “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” demonstrāciju pļavām Valkas pagasta saimniecībā “Krastiņi”.
“Reti pļavu tipi ir viens no īpaši aizsargājamo biotopu veidiem,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Sugu un biotopu daļas vadītāja Jolanta Bāra,” un retas pļavas ir mājvieta lielam skaitam reti sastopamu augu, retām un apdraudētām putnu sugām, piemēram, griezei, ķikutam, melnajai puskuitalai, slokai, mērkaziņai un ķīvītei, kā arī dzīvniekiem. Taču šīs teritorijas apdraud gan pamešana un aizaugšana ar krūmiem, gan arī pārāk intensīva lauksaimniecība — uzaršana un kultivēšana, kas izmaina dabisko sugu izplatību. Tādēļ retās pļavas jāapsaimnieko saudzīgi, novācot krūmus, pļaujot vai noganot zāli. Bieži vien, runājot par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ir neizpratne, kāpēc pļavas vajag pļaut un kāpēc nevar iestādīt un audzēt mežu.”
Semināru finansēja Latvijas Vides aizsardzības fonds. Pasākumā klātesošie runāja par retajiem pļavu veidiem, to apsaimniekošanas pieredzi un finansējuma piesaistes iespējām no “LIFE – Nature” fonda, Lauku attīstības plāna apakšprogrammas “Agrovide” un valsts budžeta.
“Agrāk atbalsta nebija, taču tagad pļavu apsaimniekošanai ir finansiāls pamats,” teic seminārā sastaptais Verners Pudāns. Viņš apsaimnieko neskartu mežu un pļavas Zvārtavas pagastā Ziemeļgaujas ielejā un saņem subsīdijas par bioloģiski vērtīgu nopļautu zālāju — 138 eiro par hektāru.
Līdz 1. jūlijam interesenti varēja pieteikt savas pļavas jeb zālājus apsekošanai Latvijas Dabas fonda projektā “Jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšana”. Projekta mērķis ir noteikt bioloģiski vērtīgus zālājus, par kuriem varēs saņemt atbalstu no pasākuma “Agrovide” apakšpasākuma “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos'” atbilstoši Latvijas lauku attīstības plānam un lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006. gadā.
Bioloģiski vērtīgi ir dabiski zālāji, kas nav sēti un pēdējo gadu laikā nav veidojušies aramzemju platībās, ziedaugiem bagātas dabiskās pļavas, kuras ekstensīvi apsaimnieko ar tradicionālām metodēm — pļaušanu un ganīšanu. Rezultatā šie zālāji izveidojušies par sarežģītām ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību.
“Subsīdijas aprēķinātas tā, lai cilvēks koptu dabu un viņam pietiktu spēka to darīt un sevi uzturēt,” vērtē V. Pudāns. “138 eiro ir par hektāru bioloģiski vērtīga zālāja, ko drīkst nopļaut tikai pēc 10. jūlija un kurš jānopļauj līdz 10. septembrim. Par bioloģisko vērtīgo zālāju var saņemt līdz pat četriem maksājumiem vienā paketē.”
To sakot, V. Pudāns piebilst, ka viņam Ziemeļgaujas ielejas reto pļavu saglabāšanā nauda nav noteicošais, bet gan palīglīdzeklis. “Mūsu daba ir vērtīga — pati ainava, augi, putni, dzīvnieki. Zvārtavas pagastā ir skaista neskartā daba, un man ir vēlme to saglabāt.”
Kopš sākās pieteikšanās uz subsīdijām, interese par reto pļavu apsaimniekošanu ir ievērojami palielinājusies, secina Latvijas Dabas fonda un projekta “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” pārstāvis Voldemārs Goba.
“Cilvēkiem rodas iespaids, ka tā ir viegli paņemama nauda, taču tā nav. Gaujmalas pļavas nav nemaz tik viegli apsaimniekot, jo sausas ir samērā nelielas platības. Ar tehniku vēlu tiek virsū,” skaidro V. Goba.
