No septembra Latvijā varēs tirgot tikai jodētu galda un vārāmo sāli. Šā iemesla dēļ veikalos pircēji masveidā to izpērk. Savukārt tirgotāji uzskata, ka ažiotāža sacelta veltīgi un to izdarījuši masu saziņas līdzekļi.
No septembra Latvijā varēs tirgot tikai jodētu galda un vārāmo sāli. Šā iemesla dēļ veikalos pircēji masveidā to izpērk. Savukārt tirgotāji uzskata, ka ažiotāža sacelta veltīgi un to izdarījuši masu saziņas līdzekļi.
Firmas “Madara “89” Valkas veikala vadītāja Daiga Meļķe atzīst, ka pircēji, īpaši pensionāri, pērk sāli. Viņa domā, ka veikalā par kilogramu šīs garšvielas nebūs jāmaksā vairāk, jo arī iepriekšējā izpirkšanas bumā veikalā cenas nepaaugstinājās.
“Veikala noliktavā sāls ir, bet to nespējam fasēt,” atzīst veikala “Oļupe” vadītāja Inga Boša. Pašlaik pārdošanā ir smalkā sāls. I. Boša uzskata, ka tirgotāji neuztraucas par sāls krājumu izsīkšanu.
“Nedomāju, ka bez vajadzības pirkšu sāli. Ģimenes vajadzībām pusgadā reizi iegādājos paciņu vārāmās sāls,” atzīst valcēniene Sandra. Arī iepriekšējā izpirkšanas bumā viņa nav pirkusi sāli, bet, kad tā mājās izbeigusies, veikalā nav bijusi nopērkama.
To, ka septembrī veikalos varēs iegādāties tikai jodēto sāli, paredz Ministru kabineta komitejā akceptētās obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikas sālij, kā arī prasības tās izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanai.
Galda vārāmajā sālī joda jonu saturam būs jābūt no 0,002 līdz 0,005 procentiem. Galda sāls jodēšanai varēs izmantot nātrija jodītu, kālija jodīdu vai kālija jodātu. Jaunā kārtība ļaušot novērst joda deficītu Latvijas iedzīvotāju pārtikā. Pētījumi liecina, ka valsts iedzīvotāji neuzņem pietiekami daudz joda. Daudzās citās Eiropas valstīs arī drīkst tirgot tikai jodētu sāli.
