Jo ilgāk cilvēks ir bijis bez darba, jo grūtāk viņam atgriezties darba tirgū, sevišķi, ja nošķirtība bijusi saistīta ar atrašanos tā saucamajās riska grupās. Atgūt pārliecību par savām spējām palīdz īpašs Nodarbinātības valsts aģentūras projekts.
Jo ilgāk cilvēks ir bijis bez darba, jo grūtāk viņam atgriezties darba tirgū, sevišķi, ja nošķirtība bijusi saistīta ar atrašanos tā saucamajās riska grupās. Atgūt pārliecību par savām spējām palīdz īpašs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projekts, kas ietilpst Eiropas Sociālā fonda nacionālajā programmā “Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai”.
Projekts tiek īstenots no 2004. gada oktobra līdz 2006. gada 31. decembrim. “2004. gadā uzsāka mācīties pieci cilvēki, 2005. gadā — 46, bet 45 cilvēki mācības sāks 2006. gadā. Šis skaits Valkas rajona iedzīvotāju var mācīties ne tikai Valkā, bet arī citās Latvijas vietās,” skaidro NVA Valkas filiāles projektu vadītāja Daina Vesingi. Visa profesionālā izglītība ir organizēta divu projektu veidā. Viens no tiem ir bezdarbnieku apmācības pārkvalifikācijas projekts, bet otrs ir “Apmācības nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupā, iekļaujot informācijas un komunikāciju atbalstu invalīdiem”.
Saņem valsts atzītu izglītības dokumentu
Profesionālaja ziņā abos projektos paredzēts apgūt vienādas iemaņas, bet otrajā projektā pie pamatprogrammas 30 procentu apjomā apgūstams sociālā atbalsta zināšanu bloks. Tajā apgūst saskarsmes aspektus, sevis pasniegšanas prasmes darba tirgū. Šīs programmas mērķauditorija ir ilgstoši bezdarbnieki, jaunās māmiņas, cilvēki pēc soda izciešanas ieslodzījumā, invalīdi un citi, kuriem ir īpaši sarežģīti atgriezties darba tirgū. Bez šo sociālo zinību apguves viņiem ir grūti konkurēt ar citiem darba meklētājiem. No 625 stundu programmas 480 ir veltītas mazumtirdzniecības veikalu pārdevēja profesijas apgūšanai. Tikpat ilga apmācības programma ir informācijas ievadīšanas operatoriem. Grāmatveži 960 stundas apgūst profesionālās zināšanas, bet pavisam, ieskaitot sociālo zinību bloku, viņi mācās 1250 stundas. Līdztekus sociālajām zinībām katram kursantam pienākas konsultācijas — divas ergoterapeita konsultācijas invalīdiem, lai viņi justos gana ērti mācību un prakses vietā. Ir atvēlēti arī līdzekļi darba un prakses vietas pielāgošanai. Vēl iespējamas psihologa individuālās konsultācijas. Kursu beidzot, absolvents saņem valsts atzītu izglītības dokumentu.
Visi kursanti spēj mācīties valsts valodā
Pašlaik bezdarbnieki, kuri mācās par informācijas ievadīšanas operatoriem, veic prakses darbus. Tieši tāpat praksē atrodas 12 mazumtirdzniecības veikalu pārdevējas. Pēdējās dienas teorētiskās zināšanas apgūst sešas grāmatvedes, kuras arī tūdaļ dosies praksē. “Nākamā profesija, kuru iespējams apgūt Valkā, ir krāšņu podnieki. Viņi pusgadu mācīsies mūrēt krāsnis un kamīnus. Praktisko darbu meistars ieradīsies no Amatniecības kameras Rīgā,” stāsta D. Vesingi. Mācību laikā projekta ietvaros bezdarbniekiem sedz pusi ceļa izdevumu un viņi saņem 25 latu stipendiju katru mēnesi.
“Reizēm bezdarbnieki saka, ka viņus apgrūtina mācīšanās latviešu valodā. Mums netrūkst pierādījumu, ka visi, kuri to vēlas, var brīnišķīgi mācīties valsts valodā. Saprotami, ka cittautiešiem ir grūtāk, taču ne neiespējami,” pārliecinājusies D. Vesingi. Viņa labi atsaucas par kursantu Danielu Levicki, kurš mācās datorzinības. “Patiesībā nekā sarežģīta mācību programmā nav. Sākumā dažbrīd kļuva garlaicīgi, kad pasniedzējs skaidroja elementāras lietas tiem, kuriem nebija priekšzināšanu datorgudrībās,” stāsta Daniels. Viņš vēl nav izlēmis, ko darīs pēc kursu beigām, bet nozīmīgs būšot darba devēja piedāvātais atalgojums. Savukārt Lana Boiko uzskata, lai dabūtu labu darbu, ar pamatprogrammu zināšanu vien ir par maz, tomēr tas ir labs bonuss cita darba atrašanai. Viņa pēc vidusskolas strādāja par šuvēju firmā “Almia”, un tā ir viņas vienīgā darba pieredze. Lana zina, ka datorzināšanas tagad nepieciešamas gandrīz ikvienā, arī šuvējas un pārdevējas, darbā.
Mācības palīdz atgūt pašcieņu
Pārdevēju apmācības programmā mācās bezdarbnieces no visa Valkas rajona. Meitenes praksi veic Cēsīs, Bilskā, Smiltenē, Valkā, Sedā un Kārķos — kā nu katrai izdevīgāk un tuvāk dzīvesvietai. Arī datoristu prakses vietas ir Valmierā, vairākās Valkas rajona pilsētās un pagastos. Trešā daļa no apmācības grupas dalībniekiem praksi apgūst “IK KTV Valka” pie prakses vadītāja Jāņa Garozas.
Grāmatveža profesiju grupa apgūst kopš pagājušā gada decembra. “Šie kursi patiešām ir vērtīgi. Gandrīz divus gadus biju bez darba. Esmu pateicīga Dainai (Vesingi) par to, ka viņa neļāva man ilgi domāt — tikai vienu dienu. Esmu priecīga, ka mācos, apgrozos sabiedrībā un iegūstu daudz jauna. Redzot, ka mācības tuvojas noslēgumam, ir radušies secinājumi un ierosinājumi par programmas uzlabošanu un pilnveidošanu, lai tā būtu lietderīgāka,” stāsta Mairuta Gaile. Viņa agrāk ir bijusi saistīta ar grāmatvedes darbu.
Diemžēl mācību programmā nav ietverta speciālo grāmatvedības programmu apguve. Grāmatvedei ar Word un Excel zināšanām ir par maz. M. Gaile atzīst, ka iesācējam tomēr jāapgūst šīs pamatprogrammas un tikai pēc tam var mācīties specifiskās, amatam nepieciešamās. Viņa ir visnotaļ apmierināta ar pasniedzēja Rolanda Rastaka mācīšanas metodiku.
Dacei Pērkonei kursi ļāva atgūt pašcieņu. “Es sapratu, ko patiesi varu. Man paveicās ar iekļūšanu šajos kursos. Zinu, ka cilvēki gaida ilgstoši, lai tajos iekļūtu, bet es īstajā laikā gadījos īstajā vietā,” uzsver D. Pērkone. Viņai patika nodarbības psiholoģijā, kas veicināja domāšanas “pabīdīšanu” īstajā virzienā. Kursantes smejot spriež, ka “jo vairāk mācās, jo rodas vairāk neziņas un jautājumu”. Viņas domā, ka prakses vietā viss taps skaidrāks, jo iznāks saskarsme ar praktisko darbu.
“Pēc prakses mums paredzēts mācīties vēl divas dienas. Domāju, ka šajās dienās pasniedzējam būs jāatbild uz simt un vienu jautājumu,” smaida M. Gaile. Viņa domā, ka turpinās mācīties kādā augstskolā.
Ilze Lāce ir strādājusi Krājbankā, bet bezdarbniekos nokļuva pēc štatu samazināšanas. Audzinot mazuli, viņa nav strādājusi algotu darbu divarpus gadu. Nākotnes izredzes rādīšot laiks. “Domāju, ka prakse izšķirs visu. Kad reālās situācijās apjautīšu visu milzīgo grāmatvedes atbildību, tad izlemšu, vai uz to var “parakstīties”. Par parastu grāmatvedi varētu strādāt jau šodien kaut aizvērtām acīm, bet pagaidām neesmu pārliecināta, vai varēšu uzņemties galvenās grāmatvedes atbildības nastu,” šaubās I. Lāce.
Katram cilvēkam ik dienu paveras jaunas iespējas
Programmā “Apmacību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot informācijas un komunikāciju atbalstu invalīdiem” 1. profesionālās kvalifikācijas līmeņa 625 stundu mācību programmās personām ar pamatizglītību vai nepabeigto pamatizglītību var iegūt šādas specialitātes: audumu izstrādājumu šuvējs, būvstrādnieks, dārznieka palīgs, konditora palīgs, montāžas darbu atslēdznieks, palīgstrādnieks mežizstrādē, celtnieka palīgs, palīgšuvējs, remontstrādnieks, pavāra palīgs un namdara palīgs.
2. profesionālās kvalifikācijas līmeņa 625 un 830 stundu mācību programmās personām ar pamatizglītību iespējams apgūt šādas profesijas: apdares darbu strādnieks, apģērbu piegriezējs (rūpniecībā), apmetējs, atslēdznieks, augstspiediena katlu mašīnists, autoatslēdznieks, autokrāvēja vadītājs, betonētājs, bistro servisa darbinieks, bruģētājs, būvgaldnieks, degvielas uzpildes stacijas operators, drēbnieks, ekspeditors, elektromontieris, flīzētājs, galdnieks, gāzmetinātājs, informācijas ievietošanas operators, istabene, jumiķis, jumtu skārdnieks, kokapstrādes operators, koksnes materiālu apstrādātājs, konditors, krāsotājs, krāšņu podnieks, lokmetinātājs ar atestāciju pēc EN 287-1, maiznieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, mežstrādnieks, motorzāģa vadītājs, mūrnieks, nagu kopšanas speciālists, pasta operators, pavārs, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, skārdnieks, spolēšanas iekārtu operators, stikla pūtējs, šūšanas operators, šuvējs, tilta celtņu operators, transportlīdzekļu krāsotājs, veikala kasieris, viesmīlis, virpotājs, vizāžists un zāģmateriālu ražošanas strādnieks.
3. profesionālā kvalifikācijas līmeņa programmās ar 1250 stundu apmācību personām ar arodizglītību un vidējo izglītību piedāvā kļūt par autoelektriķi, automehāniķi, bārmeni, dārznieku, datorsistēmu tehniķi, mājas pārvaldnieku, mēbeļu galdnieku, namdari, nekustamā īpašuma aģentu, noliktavas pārzini, sekretāru, ēku celtnieku, elektriķi, elektrokāra vadītāju un elektronikas tehniķi.
Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas programmās bez kvalifikācijas ieguves iespējams pilnveidoties automatizēto siltumtīklu apkalpošanā, datormācībā, grāmatvedībā, kases operācijās, komercdarbības pamatos, mārketinga komunikācijā, mazā biznesa organizēšanā un projektu vadīšanā.
