Pagājušajā nedēļā Valkā viesojās Krišs Mednis, kurš nu jau sešus gadus dzīvo Amerikā. Viņš ciemojās ne tikai pie mātes, bet vairākkārt arī skolā pie bijušajiem klases biedriem.
Pagājušajā nedēļā Valkā viesojās Krišs Mednis, kurš nu jau sešus gadus dzīvo Amerikā. Viņš ciemojās ne tikai pie mātes, bet vairākkārt arī skolā pie bijušajiem klases biedriem.
Jautāts, kas mainījies dzīvē, kopš viņš pēc 3. klases beigšanas devās uz ASV, puisis saka, ka izmaiņu ir daudz. “Amerikā ir liela dzīves daudzpusība. Tur var sastapt visdažādāko uzskatu cilvēkus. Tomēr, iespējams, lielākā atšķirība it tā, ka aiz okeāna cilvēki nav tik ļoti aizņemti kā Latvijā,” novērojis K. Mednis. Viņš atzīst, ka ir grūti sadalīt dzīvi starp Latviju un Ameriku. Krišs uzdod sev jautājumu, kurā valstī viņš būtu laimīgāks, un ātri atbild, ka, visticamāk, laimīgāks ir Amerikā, tomēr Latvijā vēlētos pavadīt krietni ilgāku laiku par nedēļu. Viņam svešatnē pietrūkst Valkā zināmo cilvēku. Krišs vēlētos tuvāk iepazīt draugus, uzzināt vairāk par viņu dzīvi.
Uzvedība ir daļa no skolēna atzīmes
Salīdzinot skolēnu dzīvi Valkas ģimnāzijā un Amerikā, lielu atšķirību neesot. Krišs domā, ka Valkā skolotāji nav tik stingri kā viņa mītnes zemē. “Amerikā disciplīna stundās ir lielāka. Tur klasē stundu laikā nedrīkst sarunāties. Ja skolēns aizrādījumu neņem vērā, viņu nosūta uz biroju, kur notiek stingra saruna ar skolas administrācijas pārstāvjiem. Tajā dienā skolēns zaudē kredītpunktus. Tas nozīmē, ka tiek samazinātas atzīmes, kas nepieciešamas iekļūšanai labākajās skolās,” stāsta Krišs. Uzvedība ir daļa no skolēna atzīmes. Ja mācies pat ļoti labi, bet slikti uzvedies, iznākums būs slikts. Krišs mācās Šervudas vidusskolas 9. klasē. Viņam vēl neesot plāna, kur mācīties turpmāk, bet skaidrs — lai iestātos universitātē, vispirms jābeidz 12. klase. Krišam diena ir precīzi saplānota. Pēc mācībām skolā viņš apmēram divas stundas spēlē bungas un ģitāru, bet pēc tam sāk pildīt mājasdarbus. Tam vajadzīgs ne mazāk par trijām stundām. Tos nevar izpildīt ātrāk par pulksten deviņiem vakarā, bet dažkārt darbs ievelkas līdz pusnaktij. Viņš atzīst, ka klasē atzīmju reitinga ziņā ir apmēram klases audzēkņu saraksta vidū.
Izveido rokgrupu “Manā garāžā”
Kriša lielākā aizraušanās pašlaik ir mūzika, un puisis beidzamos divus gadus lielāko daļu brīvā laika velta tai. Viņš spēlē bungas un ģitāru. Krišs paskaidro, ka viņam nav akadēmiskās muzikālās izglītības. Puisis tik ļoti ietekmējas no viņam tīkamās mūzikas, ka cenšas spēlēt līdzi pēc dzirdes. “Uzsākot mācības 9. klasē, satiku vairākus jaunus draugus no vecākajām klasēm. Izveidojām rokgrupu “Manā garāžā”. Kopš rudens esam jūtami progresējuši. Tikko saņēmu ziņu no drauga, ka skolā paredzēts grupu konkurss. Mums jāsagatavojas tā, lai grupai rastos jauni fani,” ar iekšēju pārliecību saka jaunais mūziķis. Viņš atzīst, ka jau tagad esot uztraucies, bet tas esot patīkams satraukums. Krišs cer, ka gaidāmajā konkursā viss būs kārtībā, bet tam jāvelta vairāk laika.
Lūgts raksturot savas grupas spēles stilu, puisis, brīdi padomājis, teic, ka tas varētu būt alternatīvais roks. Krišs atzīst, ka viņš nepiedalās skaņdarbu rakstīšanā, bet visas pūles velta bungu spēles meistarības pilnveidošanai. Viņš vēlētos kļūt par profesionālu mūziķi, bet šaubās, vai tas būs iespējams, jo panākumus var gūt tikai izcili mūziķi. Drošāk ir izvēlēties karjeru citās jomās.
Kriša tēvs Edmunds ar savu grupu “Ēdamzāle” spēlē latviešu saietos ASV un Kanādā. Bungas viņš aizņemoties no Kriša. Brālis Klāvs, kurš uzsācis patstāvīgu dzīvi, arī muzicē.
Interesanti, ka Krišam izdodas palīdzēt draugiem sadzīves problēmu risināšanā. “Iespējams, ka man ir kaut kādi dabas dotumi psihoterapijā, jo patīk analizēt cilvēku uzvedību,” prāto Krišs.
Pēc skolas klases biedri izšķiras
Satikšanās ar klases biedriem Valkas ģimnāzijā bijusi ļoti sirsnīga un draudzīga, kaut pagājis ilgs laiks, kopš viņi nav sastapti. “Ir pagājis tik daudz gadu, ka man bija grūti uztvert, kā sākt kontaktēšanos ar vienaudžiem. Lai arī ļoti priecājos viņus ieraugot, sarunas nevedās, jo nebija viegli sameklēt abas puses interesējošas tēmas,” atceras Krišs. Viņš atzīst, ka neesot īpaši komunikabls, bet viņa draugu pulkā ir arī skaļi, uz āru vērsti jaunieši.
Krišs priecājas par tiem bijušajiem klases biedriem, kuri pūlas, lai attiecības starp viņiem nezustu. “Amerikā pēc skolas katrs aiziet savu ceļu un pēc tam nav pieņemts rīkot tikšanās,” salīdzina puisis. Pēc Valkā pavadītās nedēļas Krišam ir radušies daži aspekti salīdzināšanai. Viņš uzskata, ka Amerikā dzīvot ir drošāk, turklāt vieglāk uzsākt savu biznesu, tur var atļauties dzīvot turīgāk un ir vairāk cerību veiksmei.
