Latvijā joprojām saglabājas liels alkohola patēriņš un nemainīgi ievērojams ir stiprā alkohola īpatsvars. Šādu informāciju masu medijiem sniedz Narkoloģijas valsts aģentūras direktore Astrīda Stirna.
Latvijā joprojām saglabājas liels alkohola patēriņš un nemainīgi ievērojams ir stiprā alkohola īpatsvars. Šādu informāciju masu medijiem sniedz Narkoloģijas valsts aģentūras direktore Astrīda Stirna.
Pērn viens Latvijas iedzīvotājs izdzēris 7,5 litrus absolūtā alkohola. Tas ir par 0,4 litriem mazāk kā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, pērn bija 8,9 litri absolūtā alkohola, kas ir par puslitru mazāk kā gadu iepriekš. Lai gan nedaudz mazinājies alkohola patēriņš kā arī no alkoholisma izraisītajām slimībām un no ārējās iedarbības sekām mirušo skaits, tomēr šī starpība nav tik liela, lai varētu secināt, ka situācija valstī uzlabojas.
Joprojām lielu daļu (49,1%) alkohola patēriņa struktūrā veido stiprie alkoholiskie dzērieni — degvīns, liķieri, konjaks un brendijs. Vīns, šampanietis un dzirkstošie vīni veido 16,8 % no alkoholisko dzērienu patēriņa, alus — 32,4%, bet mazalkoholiskie kokteiļi — 1,7%.
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn izdzerti 3,05 litri degvīna un liķiera. Tas ir aptuveni tikpat, cik 2003. gadā. Nedaudz pieaudzis konjaka un brendija patēriņš. Pērn viens iedzīvotājs izdzēris 0,6 litrus šo alkoholisko dzērienu.
Pagājušajā gadā viens iedzīvotājs izdzēris 1,25 litrus vīna, šampanieša un dzirkstošā vīna, 2,1 litru alus un 0,13 litrus mazalkoholisko kokteiļu.
Milzīgajam alkohola patēriņam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums — tas ir un paliek lētākais izklaides un brīvā laika pavadīšanas veids. Degvīnu nopirkt veikalā var atļauties gandrīz jebkurš, turpretī citas izklaides prasa ievērojamākus izdevumus. Diemžēl ne katram tas ir pa kabatai. Ir vēl viens paradokss: dzeršanai nauda vienmēr atrodas, bet pārtikai un drēbēm ne. Ne jau uz visiem tas attiecināms, tomēr vairākums cilvēku, kuri regulāri lieto alkoholu, vaimanā par slikto dzīvi un lamā valdību, kas neko nedod. Interesanti, kāpēc pētījumā nav iekļauts izdzertās krutkas daudzums, kas būtiski pieauga, kad pēc pulksten 22.00 tirdzniecības vietās aizliedza tirgot alu. Tagad točkas dzīvo uz nebēdu!
