Sabiedriskās organizācijas “30 draugi.lv” komanda, kuru lielākoties veidoja Valkas rajona pārstāvji, aizvadītās nedēļas nogalē startēja vienās no pasaulē populārākajām sacensībām orientēšanās sportā — jau 57. Jukolas stafetē Somijā.
Sabiedriskās organizācijas “30 draugi.lv” komanda, kuru lielākoties veidoja Valkas rajona pārstāvji, aizvadītās nedēļas nogalē startēja vienās no pasaulē populārākajām sacensībām orientēšanās sportā — jau 57. Jukolas stafetē Somijā.
Šie mači notiek naktī. Sportisti tumsu kliedēja ar lukturīšiem, izgaismojot ceļu Somijas klintīs.
Izpilda izvirzīto mērķi
“Mūsu mērķis bija iegūt vietu finišējušo komandu saraksta pirmajā pusē, un to arī izpildījām,” dalību sacensībās rezumē viens no komandas “30draugi.lv” orientieristiem smiltenietis Andris Lapiņš.
Komanda “30draugi.lv” ierindojās 573. vietā no 1400 komandām, mežā kopumā pavadot 11 stundas, 56 minūtes un 26 sekundes. Uzvarētāji somi uzrādīja rezultātu septiņas stundas un 41 minūte.
Katrā vīriešu komandā bija septiņi cilvēki. Katrs no viņiem veica distanci ar atšķirīgu garumu, aptuveni no astoņiem līdz 15 kilometriem.
Komandā “30draugi.lv” startēja smiltenieši Andris Lapiņš, Leons Peļņa un Juris Varess, launkalnieši Andris Klepers un Uldis Klepers, blomēnietis Sandis Zuzāns un Jānis Znotiņš no Saldus.
Atšķirībā no viņiem vairākums dalībnieku esot bijuši profesionāli orientieristi ar pasaules mēroga sacensību pieredzi.
Ja apstāsies, samīdīs
Somijas un Zviedrijas apvidos Andris Lapiņš orientējies arī agrāk, taču nekad — nakts apstākļos. Tieši to viņš uzskata par Jukolas stafetes intrigu. Sacensībām startu deva pulksten 23 vakarā. Mežā tumsā vienlaikus devās visu 1400 komandu pirmā etapa skrējēji. Lai rokas būtu brīvas un varētu apskatīt karti, orientieristi naktī lukturus nostiprina ap galvu.
“Masu startā apstāties, atlocīt karti un apskatīties, kur jāskrien, nav iespējams, jo citādi bars nogrūstu un samīdītu,” skaidro Andris. Sktrienot pa mežu naktī, viņš fiksējis iespaidīgus mirkļus, piemēram, “izskrien lielā izcirtumā un redzi — pāri izcirtumam aizvijas gaismas čūska un tālāk vijas klinšainā kalnā”.
Stafete notika klinšainā apvidū, kurā no klintīm un akmeņiem brīvu klajumu ir ļoti maz. Kaut arī Somijā naktis esot nedaudz gaišākas nekā Latvijā, mežā tik un tā bijis tumšs.
“Ja laiks būtu apmācies, tad vispār būtu pekles tumsa. Kaut gan man patika skriet pa tumsu,” atzīst Andris, “vismaz neredzēju tos akmeņus, par kuriem citi uztraucās. Trauma mūsu komandā bija tikai Uldim. Viņš izmežģīja kāju.”
Interesanta bijusi orientieristiem izsniegtā apvidus karte — A2 formātā. Latvijā tik lielas orientēšanās kartes neesot redzētas, tāpēc jau pats tās atlocīšanas moments bijis interesants.
Jāvelkas aiz muguras opīšiem
Komanda “30draugi.lv” Jukolas stafetē izpildīja arī otru mērķi — neatradās to neveiksmīgāko komandu pulkā, kuras līdz pulksten 9 rītā neiekļāvās kontrollaikā un nebija tikušas galā ar sesto etapu. Septītajam etapam pulksten 9 tika dots masu starts.
“Galvenais bija nenokļūt situācijā, kad nesaproti, kur atrodies,” grūtāko distancē skaidro Andris. “Vēl bija tā, ka skrienu pa mežu un visu laiku kāds tev ir blakus. Es skrēju otro etapu un līdz 15 kontrolpunktam atrados barā. Piemēram, pa izcirtumu iet taka, pa priekšu skrien opīši, un nekādi nav iespējams tikt viņiem garām. Ir jāvelkas līdzi.”
Jukolas stafetē skrēja vairākas komandas no Latvijas. Pirms tam dienā bija starts sieviešu komandām.
Sacensību dalībnieki mitinājās armijas teltīs. Turpat teltīs atradās ēstuves, sporta apģērbu veikali un citas tirdzniecības vietas.
