Otrdien rīta stundās, kad debess ķermeņu stāvoklis vēstīja par oficiālo vasaras sākšanos, centos fiksēt, kāda izskatās viena no interesantākajām Valkas ielām — Smilšu iela.
Otrdien rīta stundās, kad debess ķermeņu stāvoklis vēstīja par oficiālo vasaras sākšanos, centos fiksēt, kāda izskatās viena no interesantākajām Valkas ielām — Smilšu iela.
Kā vēsta ziņas Valkas novadpētniecības muzejā, Smilšu iela agrāk ietilpusi Liellugažu pagastā un tā vieta saukta par Puraķūli. Pilsētā tā ietilpa pēc 1917. gada revolūcijas. Pēc tam šī iela saukta par Putraskalna ielu, bet 1938. gadā tā ieguva pašreizējo nosaukumu. Šajā ielā kādreiz augusi Senču priede, bet tās atrašanās vietu var tikai nojaust. Tā redzama izdevēja Rauskas uzņemtajā fotogrāfijā.
“Smilšu ielā dzīvoju jau 40 gadus. Visapkārt mīt labi kaimiņi,” priecājas pensionārs Juris Pūdists, kopā ar kundzi Lilitu vedot ganībās divas gotiņas. Ģimenei ir teicami sakopta māja. Juris saprot, ka govis nav liels atspaids pie pensijas, bet neba jau pensionārs atpūtīsies, rokas klēpī salicis. Šķūnī jau ielikti pirmie siena klēpji — barība govīm ziemā. Agrāk Smilšu ielā daudzās majās turētas govis, bet tagad to atļaujas nedaudzi — tie kuri nostāk no centra.
Smilšu ielas galā netālu no pareizticīgo baznīcas saimnieko zemnieks Jānis Tuvikene. Viņš nav samierinājies ar domes lēmumu, kas vismaz pagaidām liedz zemi, ko apsaimnieko, un pussagruvušās siltumnīcas privatizēt. “Man šī vieta patīk. Te ir mierīgi un klusi, bet nezinu, kā būs turpmāk. Izskatās, ka šīs siltumnīcas man neļaus nopirkt. Šogad griesti daļēji iebruka visās četrās siltumnīcu mājās. Jumta pagaidu stutēšana nav nopietns pasākums,” uzskata J. Tuvikene. Viņam šķiet, ka šajā pilsētā vairāk runā, nevis dara. Tāpat bijis arī pirmās brīvvalsts laikā — pilsēta vienmēr iekūlusies parādos. “Nomale tā bija agrāk, un nomale tā ir tagad. Nekad te zeme nebūs tik vērtīga kā Valmierā vai Smiltenē,” lakoniski secina vīrietis.
Turpat kaimiņos starp pagaidām apsaimniekotajām un dažām jau nojauktajām siltumnīcu mājām atrodas sakoptākais un lepnākais nams Smilšu ielā. Kontrasti acīm redzami. Namā darbojas Aivo Vārs. Arī viņa iesniegtais bijušā komunālā uzņēmuma dārzniecības zemes privatizācijas projekts domē nav pieņemts. Aivo ir iecere pašreizējo siltumnīcu vietā uzbūvēt kempingu tūristiem. Viņš uzskata, ka pilsētā nevajadzētu būt pussagruvušai dārzniecībai, kurā saimnieko ar pagājušā gadsimta sākuma metodēm.
39. nams nebūt nav vienīgais sakoptais ielā. Patiesībā tādu ir daudz. Daudzām ēkām ir nomainīti jumti, nevainojami nocirpti mauriņi un gaumīgi iestādīti košumkrūmi un ziedi. Tomēr Smilšu iela ir lielāko kontrastu iela. Dažām privātmājām piegulošās teritorijas ir gaužām nepievilcīgas. Pedeles krasti brēktin brēc pēc prasmīga kopēja rokām. Tiklīdz upē ūdens līmenis kļūst zems, redzamas ūdenī samestās riepas un dažādi atkritumi. Diezin vai pārskatāmā laikā pilsētai būs iespējams atrast līdzekļus brauktuves seguma nomaiņai. Tomēr gadījumā, ja izdotos sakārtot ielas segumu, tā mazāk atbilstu savam nosaukumam, jo smilšu kļūtu mazāk.
Svētdienas rītos Smilšu ielā dzirdamas trīs dievnamu zvanu skaņas. Tās plūst no Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskās, Valgas Jāņa luterāņu un Valkas pareizticīgo baznīcas.
