Izmantojot tūrisma firmu pēdējā brīža piedāvājumu jeb lētāku ceļojuma cenu, smilteniete Indra Natūrina šogad janvārī un pirms gada decembrī aizbrauca uz Ēģipti.
Izmantojot tūrisma firmu pēdējā brīža piedāvājumu jeb lētāku ceļojuma cenu, smilteniete Indra Natūrina šogad janvārī un pirms gada decembrī aizbrauca uz Ēģipti.
Uz šo eksotisko zemi viņa cer doties arī trešo reizi. “Man Ēģipte ļoti patīk. Esmu bijusi arī Vācijā un Holandē, bet tur ir perfekta kārtība. Ēģiptē salīdzinājumā ir nekārtība. Varbūt tieši tas piesaista,” pieļauj Indra.
Vietējiem plus 30 grādu ir ziema
Pirmajā reizē viņa atpūtās Hurgadas kūrortā, bet nākamajā reizē pulciņš smilteniešu — Indra, Ineta Bārdiņa, Raivis Vizulis un Jānis Vipulis — mitinājās Šarmelšeihā.
Hurgada ir Sarkanās jūras Ēģiptes piekrastes populārākais kūrorts, kas atrodas aptuveni 500 kilometru attālumā no galvaspilsētas Kairas. Tūrisma firmas “Impro Ceļojumi” mājas lapā lasāms, ka Hurgada ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē viesnīcu skaita ziņā, salīdzinot ar vietējo iedzīvotāju skaitu. Šobrīd Hurgadā ir aptuveni 200 viesnīcu. Tās izvietojušās gar piekrasti — sākot no lētākām 2 – 3 zvaigžņu līdz greznām 4 – 5 zvaigžņu viesnīcām ar plašām smilšu pludmalēm, ziedošiem dārziem, palmām, milzīgiem baseiniem un izklaides programmām vakaros.
Šarmelšeihas kūrorts (tulkojumā — karaliskais līcis) atrodas Sīnāja pussalas dienvidos un ieguvis Ēģiptes prestižākā kūrorta statusu. Tāpat kā citos Ēģiptes kūrortos, arī te tūrisma sezona ir visu gadu. Pat ziemas mēnešos ūdens temperatūra nav zemāka par plus 20 grādiem, bet gaisa temperatūra ir vidēji plus 23 līdz 25 grādi.
Kad Ēģiptē atpūtās Indra, gaiss bija sakarsis līdz pat plus 30 grādiem. Vietējiem tā esot vēsa ziema, un viņi staigājuši, tērpušies biezā apģērbā.
Smaržo garšvielas, nevis ziedi
Indras pirmais iespaids par Ēģipti — ļoti daudz smilšu. Smilteniešus sākumā izbrīnījuši vietējie gaļas veikali. Lai gan ārā ir liels karstums, tajos nav saldētavu. Pie griestiem karājas liellopa kautķermenis, apkārt lidinās mušas, bet cilvēki iepērkas.
Kafejnīcas Ēģiptē atrodas ārā. Grīdas segumu veido uz smiltīm uzklāti paklāji. Apkārt viss put, bet cilvēki pie galdiņiem ietur maltīti. Tomēr, redzot veselīga izskata ēģiptiešus, Indrai nešķiet, ka antisanitārie apstākļi viņiem nodarītu kādu kaitējumu.
Indrai labāk patikusi atpūta Hurgadā. Šarmelšeihas kūrorts esot civilizētāks. Hurgadā zeļ tūrisms — galvenais vietējo ļaužu ienākuma avots. Indra spriež, ka tur var iemācīties tirgoties. “Vietējie var pārdot pēdējo krāmu. Viņi tev iestāstīs, ka tas ir pats labākais un vērtīgākais, un tu neiziesi ārā, kaut ko nenopircis. Ja pratīsi kaulēties, tad preci dabūsi uz pusi lētāk par sākumā nosaukto cenu.”
Vietējie tirgoņi pat iemācījušies dažas frāzes dažādu valstu valodās, lai piesaistītu tūristus. Indra pati dzirdējusi, kā pārdevēji viņas grupu uzrunā, sakot latviski labdien. Iespējams, viņi jau iepriekš noskaidrojuši, ka garām ies tūristi no Latvijas.
Tūristi naudu Ēģiptē atstāj par suvenīriem — dažādiem izstrādājumiem ar senās Ēģiptes simboliku, miniatūrām piramīdām, ziloņu un bruņurupuču figūrām un citām piemiņas lietiņām. Indra ievērojusi interesantu dzelteno zeltu, labas tējas (arī to pašu Latvijā nopērkamo sarkano karkādi, ko Ēģiptē gatavo no veseliem, nevis sasmalcinātiem ziediem) un smaržīgas garšvielas. Izrādās, ka ļoti skaistās Ēģiptē augošās puķes nesmaržo. Toties to vietā kārdinošas smaržas izplata garšvielas.
Indra ir sajūsmināta arī par Ēģiptes augļiem un svaigajām, ļoti gardajām sulām. “Nevar pat salīdzināt sulīgos apelsīnus, kādi ir Ēģiptē, ar tiem, kādi nopērkami Latvijā.”
Tieši augļus smiltenieši Ēģiptē ēduši visvairāk. Indras vērtējumā ļoti gards auglis ir čeremoja jeb spāņu ābols. Garšas ziņā tas atgādina saldu krējumu, kas sajaukts ar cukuru.
Pa tuksnesi — ar kvadrocikliem
Būt Ēģiptē un neapskatīt vienu no septiņiem pasaules brīnumiem — slavenās piramīdas — būtu savādi. Indra spriež, ka kaut reizi mūžā piramīdas jāredz, to viņa arī izdarījusi.
Vēl viņas grupas ekskursiju maršrutā bija iekļauta Ēģiptes galvaspilsēta Kaira. Uz turieni tūristus pa tuksneša ceļiem ved ar autobusu, ko apsargā konvojs. Ēģiptieši ņēmuši vērā traģisko gadījumu, kad viņu valstī teroristi apšāva ārzemju tūristu grupu.
Indra secina, ka Kaira ir pilsēta ar nabago un bagāto kvartāliem un citiem kontrastiem. “Braucam gar Nīlu, kur laivās sēž bērni un vīrieši un makšķerē. Pabraucam vēl puskilometru uz priekšu un redzam — upē peld beigts ēzelis.” Indra ievērojusi, ka daudzām mājām nav līdz galam uzliktu jumtu. Tas tāpēc, ka par pabeigtu māju jāmaksā lieli nodokļi.
Interesanta izklaide bijis brauciens ar kvadrocikliem pa tuksnesi skatīties saulrietu un beduīnu nometni. Braucot ap galvu noteikti jātin lakats, lai paglābtos no smilšu putekļiem. Obligāts nosacījums ir braukt tikai pa vienām sliedēm. Tuksnesī ir akmeņi. Ja tiem uzbrauc, kvadrocikls var apgāzties.
Vēl Ēgiptē tūristi ievesti mošejā, kur vietējām sievietēm ieeja liegta. “Lūgšanas ir vairākas reizes dienā. Pirmajā naktī viesnīcā nevarēju saprast, kas četros no rīta kauc, domāju — suņi vai kas. Vēlāk izrādījās, ka tā ir lūgšana. Cilvēks, kuram ciemā visskaļākā balss, citus sauc uz lūgšanu,” skaidro Indra.
Par koraļļu izvešanu draud cietumsods
Indra apstiprina bieži dzirdētās runas, ka Sarkanajā jūrā ūdens ir ļoti sāļš un notur pat peldēt nepratēju.
Izrādās, ka tūristi biežāk tomēr izvēlas relaksāciju viesnīcu baseinos. Sarkano jūru vairāk iecienījuši nirēji. Redzamība dzidrajā ūdenī ir aptuveni 50 metru, tāpēc zemūdens pasaules skaistumu var baudīt, peldot pat ar masku. Indras grupu ar kuģīti ieveda Sarkanajā jūrā līdz koraļļu rifiem. “Varēja iznomāt brilles un trubiņu. Peldējām un skatījāmies zivtiņas visādās krāsās, tādas pie mums ir akvārijos. Ļoti skaisti! Mūs brīdināja, ka nedrīkst pieskarties koraļļiem, jo tie tikai izskatās pūkaini, bet īstenībā ir ļoti asi un tūlīt noskrāpē ādu.”
Vienu koralli smiltenieši izvilka makšķerējot, tomēr ņemt līdzi uz mājām kā suvenīru nevarēja. Koraļļi ir aizsargājama dabas vērtība, par to izvešanu no valsts draud cietums.
Zivis toties var ķert, cik sirds kāro un kā paveicas. Dzidrajā ūdenī labi redzams, kā zivis aprij āķi. Tūristu sagādāto lomu vietējie pēc pasūtījuma pagatavo turpat krastā. Indra secina, ka Latvijas ūdeņos mītošās zivis ir garšīgākas.
Viņi nesteidzas un dzīvo mierīgi
“Kas man Ēģiptē patika vislabāk? Tas, ka tur ļoti labi var atpūsties,” atzīst Indra.
Ēgiptē cilvēki nesteidzas. “Nav kā šeit Latvijā, kur skrienam un uztraucamies, vai paspēsim laikā vai ne. Viņi dzīvo mierīgi. Skatījāmies, kā ēģiptietis krāso sienu — vienā otas vilcienā jau kādas 10 reizes apgriezies apkārt un apskatījies, kas staigā garām. Ēģiptieši nepārtraukti saka komplimentus. Esmu dzirdējusi runas, ka viņi uzbāžas baltajām sievietēm. Tas ir pilnīgi garām. Varbūt gadās kāds izņēmums, tomēr ielās jutos droši.”
Taču par katru pakalpojumu, ko vietējie izdara tūristiem, ir jāmaksā. Ja gribi fotografēties ar kolorītu vietējo tipāžu, viņš smaidīdams piekritīs, taču prasīs samaksu.
No rīta tūristi atstāj sīknaudu viesnīcas numuru apkalpojošam personālam. Savukārt kalpotāji pateicībā no segām vai dvieļiem izloka glītas figūras. “Vienā reizē mums nebija sīknaudas, ko atstāt. Kad pārradāmies numurā, mūs gaidīja pārsteigums — no segas izlocīts cilvēciņš ar tualetes papīra ruļļa sejiņu un uzzīmētām asarām,” atceras Indra.
Savukārt veikalos un kafejnīcās ēģiptieši tūristiem viesmīlīgi piedāvā baudīt karkādes tēju vai ūdenspīpi.
