Līgo vakars, kad atzīmē vasaras saulgriežus, ir latviešu tautu vienojošais brīdis cauri gadsimtiem, cauri nedienām. Ģimenes svētki, kā daži uzskata šo vakaru, it citās reizēs.
Līgo vakars, kad atzīmē vasaras saulgriežus, ir latviešu tautu vienojošais brīdis cauri gadsimtiem, cauri nedienām. Ģimenes svētki, kā daži uzskata šo vakaru, it citās reizēs.
Līgo vakarā latvieši pakalnos kūra ugunskurus. Lai to gaismu redzētu tālākie kaimiņi un vēl tālākie pilskalni, jāņuguni kārtī pacēla augstāk. Dzejnieks Andrejs Eglītis Smiltenes Latviešu biedrības un Smiltenes pagasta līgotājiem novēlēja: “Lai Jāņu naktī spīd latviešu ugunskuri no Krustkalniem Ļaudonā pāri Latgalei līdz Ludzai, pāri Vidzemei, Smiltenei, Zemgalei, Kurzemei līdz jūrai.”
Sākot no 1995. gada, Smiltenes Latviešu biedrība Līgo kalnā pretim kartinga trasei rīko līgošanu visiem līgotgribētājiem. Lietus mūs nebaida. Beidzamos gados to darām kopā ar Smiltenes pagastu, palīdzot tehnikumam, atbalstu saņemot arī no daudziem citiem. Pagājušajā gadā te ciemojās etnogrāfiskais ansamblis “Vilki”. Šogad ciemosies ansamblis “Silavoti”. Sanāciet un sabrauciet visi tuvie un tālie līgotgribētāji un atbalstītāji! Vakaru sāksim un Jāņugunis iekursim, sākot ar saules rietu pulksten 22.20. Līgot beigsim, saulei uzlecot. Nāciet droši arī nepazīstamie, jo Līgo vakarā visi ir jāņubērni, kuriem gaišas somas, klēpī jāņuzāles un galvā vainagi.
Derēs arī groziņš ar jāņusieru. Par to gādās arī Jāņa tēvs un Jāņa māte. Līgo vakars nav alus svētki, galvenais tomēr ir atnākt un piedalīties.
Mācīsimies līgot, ko esam pa daļai aizmirsuši un neprotam, būsim vienoti. Pagājušajā gadā bija atbraukuši pat Rīgas studenti un pabailīgi jāņubērni no Mērsraga. Šeit var pārredzēt plašo Tālavas līdzenumu. Saullēkts ir vēts brīdis. Tad var redzēt, kā saulīte rotājas.
