Iestājoties siltākam laikam, sākusies lielāka rosība būvniecībā. Notiek jaunu ēku būvniecība, esošo ēku renovācija un rekonstrukcija. Būvdarbus veic gan būvētājs pats saviem spēkiem, gan pieaicinot būvuzņēmēju.
Iestājoties siltākam laikam, sākusies lielāka rosība būvniecībā. Notiek jaunu ēku būvniecība, esošo ēku renovācija un rekonstrukcija.
Būvdarbus veic gan būvētājs pats saviem spēkiem, gan pieaicinot būvuzņēmēju. Daudzos gadījumos šie būvdarbi tiek veikti neatbilstoši būvniecības normatīvo aktu prasībām. Būvniecības noteikumi vienādā mērā attiecas kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Tā kā fiziskās personas šajos jautājumos parasti ir mazāk zinošas, tad raksts vairāk domāts individuālajiem būvētājiem, kas būvniecību veic saviem spēkiem.
Lai varētu uzsākt ēku būvniecību, renovāciju (kapitālo remontu), rekonstrukciju (ēkas pārbūvi) vai nojaukšanu, būvvaldē pie būvinspektora jāsaņem būvatļauja. Lai to saņemtu, jāiesniedz šādi galvenie dokumenti:
– iesniegums,
– būvvaldē akceptēts būvprojekts.
Būvatļauja nav nepieciešama veicot remontdarbus, kuriem nav vajadzīgs būvprojekts, vai būvējot mazēku lauku apvidū (ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē). Būvētājam veicot būvdarbus saviem spēkiem, nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts un licence uzņēmējdarbības veikšanai būvniecībā, ja viņš savām vajadzībām būvē ģimenes māju, zemnieku sētas būvi, saimniecības ēku, vasarnīcu vai citu nelielu būvi, kas nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums — par 3000 m3.
Būvējot saviem spēkiem, būvētājs uzņemas būvuzņēmēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus un atbildību. Tomēr iesaku noslēgt vienošanos ar sertificētu būvuzraugu vai sertificētu būvdarbu vadītāju par svarīgāko būvdarbu uzraudzību, lai būtu pārliecība, ka būvējot ir ievērotas Latvijas būvnormatīvu, ugunsdrošības, sanitārās un citu tehnisko noteikumu prasības.
Visbiežāk sastopamie pārkāpumi ir būvniecība (tajā skaitā arī renovācija un rekonstrukcija) bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, ēku un būvju izmantošana bez būves nodošanas ekspluatācijā, ēku un būvju nojaukšana bez būvatļaujas, dzīvokļu pārbūve daudzdzīvokļu mājās bez akceptēta projekta un būvatļaujas, logu, jumta seguma nomaiņa, fasādes remontdarbi, žogu izbūve un lodžiju aizstiklošana bez saskaņošanas būvvaldē, hidromelioratīvo būvju (dīķu un grāvju) izbūve bez projekta un būvatļaujas.
Par konstatētajiem pārkāpumiem būvinspektors var sastādīt administratīvo protokolu, kuru nosūta attiecīgajai pašvaldībai. Pašvaldības administratīvā komisija izskata šos protokolus un lemj par sodu. Jāpiebilst, ka minimālais naudas sods ir 50 latu, bet maksimālais var sasniegt 500 latu fiziskām personām un pat 3000 latu juridiskām personām.
Aktuāls jautājums ir būvgružu apglabāšana, jo pašvaldībās tiek slēgtas vietējās atkritumu izgāztuves. Būvniecības procesā, it sevišķi pie būvju nojaukšanas, rodas būvgruži. Vislielākās problēmas ir ar azbestcementa (tautā sauktā šīfera) plāksnēm. Azbestu saturoši materiāli ir kvalificēti kā bīstami atkritumi. Lai novērstu apkārtējas vides piesārņošanu, saņemot būvatļauju, būvētājam (arī nojaukšanas gadījumā) būs jāuzrāda, vai ir noslēgts līgums ar atkritumu savākšanas uzņēmumu.
Nobeigumā vēlreiz gribu uzsvērt, ka jebkura ar būvniecību saistīta jautājuma risināšana jāsāk būvvaldē. Valkas rajona pašvaldību būvvalde atrodas Valkā, Semināra ielā 9. Tālruņi: būvvaldes vadītāja S. Spuldzeniece 4707491, būvinspektors U. Straume 4707492. Filiāle ir Smiltenē, Dārza ielā 5, tālrunis 4773576.
