Ir sapņi, kuri piepildās, un sapņi, kuri jāsaglabā.
Ir sapņi, kuri piepildās,
Un sapņi, kuri jāsaglabā,
Lai tie paliktu mūžam dzīvi..
Šādi ceļavārdi tika doti Strenču vidusskolas 9. klašu trīsdesmit absolventiem šā gada 11. jūnijā. Arī paši absolventi runāja par saviem sapņiem, fantāzijām — iedomu vietām un tēliem, mīlestību, sapratni, realitāti —, kuri palīdzējuši pārvarēt grūtības un labāk izprast sevi. Skolēni atzina, ka bez sapņiem dzīvot nevar, tikai laikus jāatgriežas realitātē.
Izsniedzot apliecības, skolas direktors Jānis Pētersons uzsvēra, ka kopīgi paveikts grūts un atbildīgs darbs, tāpēc izlaiduma vakaru pavadīt kopā un apliecības par pamatizglītību saņemt var maksimāls absolventu skaits. Nenoliedzami, pedagogu kolektīvs un klašu audzinātājas Sanita Ļeļeva un Māra Larionova ar savu neatlaidību un darbu ir virzījuši uz šo pozitīvo iznākumu. Par to pateicības vārdi un veltes no direktora, skolēniem un vecākiem. 9. klašu skolēni ir atzinuši, ka skolotāju gudrais padoms licis viņiem nepadoties pie pirmajiem šķēršļiem.
Ar dāvanām un labiem vēlējumiem bija ieradušies Strenču, Jērcēnu un Sedas pašvaldības vadītāji. Jērcēnu pašvaldības vadītāja Aivara Auniņa runā izskanēja doma, ka savai izglītības mājai skolēni ir ielikuši tikai pamatīgus pamatus un mājā bez sienām un jumta diez cik laba dzīvošana neiznākšot. Cik izturīga, skaista un liela būs māja, ir atkarīgs vienīgi no pašiem jauniešiem, no tā, cik viņos būs vēlēšanās, pacietības un gribasspēka. Sedas domes priekšsēdētāja Lidija Soldatenkova aicināja atskatīties uz aizvadītajiem gadiem skolā un bija ieradusies ciemos ar torti un ziedu pušķiem. Strenču domes priekšsēdētāja Inga Esīte novēlēja ticēt saviem sapņiem un droši iet pretim mērķim, beidzējiem dāvinot grāmatas.
Absolventi ar skolotāju Sanitu šogad ieviesa jaunu tradīciju — veidot oļu sienu ar 9. un 12. klašu skolēnu iegravētiem vārdiem.
Skola… otrās mājas… Mīļa, rosinoša vieta tiem, kas uz skolu nāk iegūt zināšanas, tikties ar draugiem, un rūgta ikdiena tiem, kuri īsti nezina — kāpēc nāk, ko grib, ko gaida… Lai vai kā, bet abām pusēm pēc skolas beigšanas ir zināma nostalģija, ir tā, ka gribas atkal “ar tevi vienā skolā iet un vienā solā sēdēt ” (I. Ziedonis).
Pēc absolventu teiktā, daudzi turpinās mācīties Strenču vidusskolas 10. klasē. Viņu pamatojums šādai izvēlei: šeit ir draudzīga un labestīga gaisotne, forši skolēni un saprotoši skolotāji, šeit ir skola, kas nodrošina personības izaugsmi un sniedz labu zināšanu kvalitāti tiem, kas pēc tām izslāpuši.
