Kādus vārdus dot savām atvasēm?

Uzskata, ka vārds par cilvēku pasaka ļoti daudz. Tā kā ar to nākas sadzīvot visu dzīvi, vārda došana bērnam ir atbildīgs uzdevums. Jaundzimušā vārda izvēle pilnībā ir vecāku ziņā. Vecāki pēc saviem ieskatiem mazulim var dot ne tikai kalendārā ierakstītu vārdu, bet izvēlēties arī citās kultūrās esošu vai pat izdomāt savu.

Ielūkosimies, kādi vārdi pēdējos gados ir bijuši populārākie.

Populārākie meiteņu vārdi

Pēdējo piecu gadu laikā populārākie vārdi jaundzimušajām meitenēm ir Sofija, Emīlija, Alise, Marta un Anna.  

No pēdējo gadu jaundzimušo meiteņu topa pirmā piecnieka vārds Anna ir īpašs ar to, ka tas nav pametis meiteņu vārdu TOP 100 kopš 1918. gada. Anna bija vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā līdz pat Otrā pasaules kara beigām (no 1918. līdz 1940. gadu vidum), un kopš 1990. gada Anna atkal ir piecniekā. 

Meitenēm daudz retāk nekā zēniem dod tādus vārdus, kas bijuši iecienīti iepriekšējā paaudzē, līdz ar to ir daudz mazāk vārdu, kas būtu bijuši populāri visus 100 gadus. Tādi ir tikai trīs – Marija, Anna un Viktorija. 100 gadu laikā 1. vietā ir bijuši 10 vārdi – Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija.

Meiteņu vārdu modē vērojama tendence, ka populārais vārds dažas paaudzes atpūšas un tad atgriežas ar jaunu sparu. No šobrīd 20 populārākajiem jaundzimušo meiteņu vārdiem astoņi bijuši iecienīti pirms vairākām paaudzēm: Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna, Elza, Dārta un Emma.

Visi minētie vārdi ir bijuši ļoti populāri vai salīdzinoši bieži izplatīti no 1918. līdz 1940. gadam, ap 1945. gadu izkrituši no topa, lai tajā atgrieztos pēc 1990. gada, un kļuvuši ļoti populāri šajā gadsimtā.

Vecvecmāmiņu paaudzei (1920. gads) vispopulārākie no šiem vārdiem bija Elza (5. vieta), Marta (8. vieta) un Emīlija (13. vieta).

Šobrīd mazām meitenēm populārais vārds Dārta ir bijis izplatīts Latvijā senāk – pirms pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Savukārt interesantākais jaunpienācējs šobrīd populārāko vārdu vidū ir ar starptautisku skanējumu un rakstību – Mia. Tas pievienojies topam pēdējās piecgades laikā un šobrīd ir 17. vietā.

Populārākie zēnu vārdi 

Pēdējo gadu laikā pieci populārākie vārdi jaundzimušajiem zēniem Latvijā ir Roberts, Olivers, Marks, Emīls un Gustavs. 

Roberts populārāko vārdu simtnieku nekad nav pametis, un tas ir bijis iecienīts visos Latvijas reģionos. Savukārt vārds Emīls ir bijis populārs 1920. un 1930. gados Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Vārda Emīls popularitāte kopš 1995. gada (13. vieta 1995. gadā, 6. vieta 2015. gadā) varētu būt saistīta ar režisora Vara Braslas mākslas filmu “Emīla nedarbi”, kas tika uzņemta 1985. gadā. Taču vārds Olivers zēnu vārdu TOP 100 ienāca tikai ap 2010. gadu un strauji kļuva populārs. 

Turpmākajās vietās ierindojas vēl daudzi citi vārdi, kas nesatur garumzīmes, jo tas mūsdienās ir kļuvis par svarīgu argumentu, izvēloties vārdu: Markuss, Daniels, Adrians, Ernests, Ralfs. Jāsaka, ka joprojām populāri ir arī senie latviešu vārdi ar garumzīmēm – Kārlis un Jēkabs. Interesanti, ka Kārlis šobrīd ir sevišķi populārs Kurzemē, savukārt Jēkabs – Vidzemē. Toties Dominiks pēdējos gados ir ļoti izplatīts vārds Latgalē dzimušajiem zēniem (4. vieta), un tas ir bijis samērā populārs zēnu vārds Latgalē 1920. un 1930. gados. Latvijas kopējā topā pēdējos gados Dominiks ir 14. vietā.

Ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti 100 gados Latvijā un reģionos. Centrālās statistikas pārvaldes interaktīvajā rīkā vardi.csb.gov.lv  Ja vārda topā nav, šis vārds 100 gadu laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem.

Kādus vārdus dod Valkas novadā

Taujājot, kādi vārdi tiek doti mūspusē, Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa lēš, ka par vārdu TOP 5 šajā gadā runāt pagrūti, jo ir tikai divi vārdi, kas ielikti bērniem divreiz – divas Martas un divi Lūkasi, pārējie vārdi neatkārtojas. No savdabīgākiem meiteņu vārdiem viņa min šādus: Eliana, Elisa, Kenija, bet zēniem “sabiruši” vārdiņi, kas beidzas ar “o” – Arno Leo, Marko, Oto. Tāpat vecāki arvien vairāk dod vārdus ar starptautisku skanējumu. 

M. Zeltiņa atklāj, ka uz šī gada 22. septembri Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 42 jaundzimušie. Tas ir  par diviem mazāk nekā šajā datumā pirms gada un par 15 mazāk kā pirms diviem gadiem (2019. gadā). Bet mirušo skaits joprojām būtiski pārsniedz dzimstības rādītājus. Proti,  2021. gada pirmajā pusgadā Dzimtsarakstu nodaļā saņemtas ziņas par 80 mirušajiem, un uz šo brīdi skaits jau varētu būt cits. Ja apskata tikai pirmā pusgada mirstības rādītājus, tie ir līdzīgi kā pēdējos gados.