Šopavasar Valkas domes Uzņēmējdarbības veicināšanas un tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Viļķina izstāžu kompleksā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē pārstāvēja Vidzemes novadu, reklamējot tūrisma piedāvājumus.
Šopavasar Valkas domes Uzņēmējdarbības veicināšanas un tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Viļķina izstāžu kompleksā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē pārstāvēja Vidzemes novadu, reklamējot tūrisma piedāvājumus.
Izstāde “ITB Berlin” šogad bija pasaulē lielākā tūrisma izstāde, kurā piedalījās 120 valstis. Kristīnei tas bija astotais Vācijas apmeklējums. Viņa labi prot vācu valodu un uz šo valsti brauc bieži.
“Grūti pateikt, kas man Vācijā vislabāk patīk, — cilvēki, viņu dzīvesveids vai daba. Šķiet, tas viss kopā man ir radījis simpātijas pret šo zemi. Vācija man sirdī ir atradusi pastāvīgu vietu,” atzīst K. Viļķina.
Iegūst jaunu pieredzi tālākajam darbam
Minētajā izstādē K. Viļķina ieguva jaunu pieredzi tūrisma piedāvājumu reklamēšanā. “Uz Berlīni devos Vidzemes attīstības aģentūras komandējumā. Izstādē izveidojām stendu, kurā bija informācija par Latviju kopumā, vairāk materiālu bija par Vidzemi, tajā skaitā arī par mūsu pilsētu Valku. Kurzemnieki bija iekārtojuši savu stendu. Izstāde bija ļoti grandioza. Tās dalībnieki bija no visiem kontinentiem. Darbojās ļoti daudz izejošā un ienākoša tūrisma firmu, kuras piedalīšanos pasākumā izmantoja, lai nākotnē nodrošinātu lielāku peļņu. Mēs galvenokārt apmeklētājiem sniedzām informāciju par dažādiem tūrisma piedāvājumiem Latvijā un izdalījām līdzi paņemtos materiālus. Cilvēku interese bija ļoti liela. Par apmeklētāju trūkumu nevienu brīdi nevarēja sūdzēties. Arī es pati daudz ko jaunu uzzināju. Piemēram, stendu materiālos izlasīju par līdz šim man nezināmām nelielām valstīm, par kurām Latvijā ir grūti dabūt plašāku informāciju. Vēl ieguvu labu pieredzi stendu iekārtošanā. Dažas valstis tos bija izveidojušas ļoti netradicionāli. Piemēram, Āzijas valstis saviem piedāvājumiem bija noīrējušas vienu lielu halli, kurā uzcēla senu pili, kas raksturo šo zemju vēsturi un arhitektūru. Pils pirmajā stāvā interesenti varēja iegūt visu nepieciešamo informāciju par tūrisma piedāvājumiem, otrajā stāvā atradās kafejnīca ar Āzijas ēdienkartes piedāvājumiem, bet trešajā stāvā — viesnīca. Apmeklētāji varēja uzskatāmi iepazīties ar hoteļu cenām un naudas zīmēm, no kurām lielākā daļa bija ar daudzām nullēm aiz cipara,” stāsta K. Viļķina.
Tūrisma maršrutiem jābūt valsts mērogā
Viņa atzīst, ka lielos starptautiskos forumos, kuros par tūrismu interesējas cilvēki no daudzām pasaules valstīm, vislabāk stendos ir reklamēt iespējas visā Latvijā, nevis kādā noteiktā pilsētā vai novadā. “Latvija nav liela valsts, tādēļ uz lielvalstu fona tās piedāvājums neizskatās īpaši apjomīgs. Tādās izstādēs neder reklamēt, piemēram, tikai Valku un Valmieru, jo pat abas šīs pilsētas kopā diezgan maz var ieinteresēt dažādu pasaules zemju tūristus. Izstādē pārliecinājos, ka turpmāk, lai panāktu Latvijā un, protams, arī Valkā tūristu pieplūdumu, vairāk jāsadarbojas ar citu rajonu tūrisma informācijas centriem. Ir jāizstrādā kopējs maršruts. Piemēram, tūrists var aizbraukt uz Cēsīm un no turienes pa noteiktu maršrutu apceļot visu Vidzemi. No Valkas viņš var doties tālāk uz Igauniju. Tādi ceļojumi var ieinteresēt vairāk. Daļa mazāku valstu stendos reklamēja tieši tādu piedāvājumu. Āfrikas valsts Ganas pārstāvji iepazīstināja ar tūrisma maršrutiem visas valsts mērogā. Ceļojumu atpūtnieki sāk no galvaspilsētas, tad divas vai trīs dienas ceļo pa interesantākajām vietām, apskatot arī tuksnesi. Šo pieredzi esmu nolēmusi pārņemt, plānojot tūrisma maršrutus Ziemeļlatvijā, kur Valka būs tikai viena no apskates vietām. Paredzu, ka tad uz mūsu pilsētu atbrauks vairāk ceļotāju nekā tad, ja mēs piedāvājumā reklamētu tikai Valku un tās apkārtni,” apliecina K. Viļķina.
Kristīne atzīstas, ka viņai sens sapnis ir aizbraukt uz Tibetu. Izstādē viņai šī vēlme vēl vairāk palielinājusies. “Tibeta ir pietiekami eksotiska zeme, lai man tur viss šķistu interesants. Patīk turienes kalni, iedzīvotāju dzīvesveids, pasaules uzskats. Izstādē ieguvu sīku informāciju par šo zemi un iegādājos ceļojumu karti. Ceru, ka kādreiz man šo sapni izdosies īstenot,” saka Kristīne.
Vācijā iegūst daudz draugu
Pašlaik K. Viļķinai no citām valstīm vismīļākā ir Vācija. “Uz Vāciju esmu braukusi vairākas reizes un vēl neesmu piedzīvojusi vilšanos. Šajā zemē man ir daudz draugu. Es pat īsti nezinu, kas man tur patīk. Varbūt tas tādēļ, ka došanās uz Vāciju bija arī mans pirmais ārzemju ceļojums, kad studiju laikā devos uz šo valsti mācību praksē. Toreiz strādāju lauku tūrisma bāzē un vadīju ekskursijas. Parasti jau saka, ka pirmie iespaidi ir paliekoši. Tieši tā ar mani arī noticis. Arī par otrās prakses vietu izvēlējos Vāciju. Tad strādāju kafejnīcā. Iznāca tā, ka pusgadu dzīvoju Latvijā un mācījos, bet atlikušos gada sešus mēnešus pavadīju Vācijā. Līdz šim ar visiem cilvēkiem, ar kuriem gadījās satikties, esmu labi sapratusies. Man patīk, ja tā var teikt, vāciešu dzīves kvalitāte,” saka K. Viļķina.
Patīk vācu valoda
Ja Valkas domes Uzņēmējdarbības veicināšanas un tūrisma informācijas centrā gadās ieiet brīdī, kad Kristīne sarunājas ar kādu vācu tūristu, var tikai pabrīnīties par viņas izcilo vācu valodas prasmi. Viņa pati atzīst, ka vācu valodas apguvē mācībām punktu nedrīkst pielikt. “Jebkura svešvaloda jāmācās visu mūžu, jo faktiski jau mēs pilnībā neesam iemācījušies pat dzimto latviešu valodu. Vācu valodu rūpīgi mācīties sāku tādēļ, ka man tā ļoti patīk. Mani priecē tās skanīgums. Ir cilvēki, kuriem ļoti patīk franču vai itāļu valoda, man tā ir vācu valoda,” skaidro Kristīne. Liela daļa jauniešu, izvēloties svešvalodu, priekšroku dod angļu valodai, jo viņi šaubās, vai izdosies pilnībā iemācīties vācu valodu, kura ir ļoti bagāta, turklāt ar vairākiem dialektiem. Kristīne uzskata, ka šī barjera ir pārvarama. “Šajā ziņā latviešu valoda ir līdzīga, tajā ir ventiņu un citas izloksnes, Latgales dialekts. Tomēr cits citu labi saprotam. Tāda pati ir vācu valoda. Tajā tiešām ir daudz dialektu. Dienvidvācijā, piemēram, cilvēki runā mazliet citādāk nekā Ziemeļvācijā vai Austrumvācijā, bet nav tā, ka, iemācoties literāro valodu, nevarētu saprast kādu no dialektiem. Tādiem, kuri vēl nepilnīgi apguvuši vācu valodu, grūtības varētu sagādāt vienīgi vāciešu runas temps, kas dialektos ir atšķirīgs. Piemēram, bavārieši runā ievērojami ātrāk nekā citu Vācijas novadu iedzīvotāji,” saka K. Viļķina.
Vairāk iepazinusi Ziemeļvāciju
Kristīne vislabāk ir iepazinusi Ziemeļvāciju. “Visbiežāk esmu uzturējusies Šlēsvigas – Holšteinas pavalstī. Tur ir jūra un aug daudz kāpostu. Tie man ļoti garšo, bet to, protams, saku ar humoru. Mani tā puse saista tādēļ, ka tur, pēc manām domām, ir ļoti jauki cilvēki. Viņi ir sirsnīgi un atsaucīgi. Man viņi nekad nav atteikuši palīdzību,” saka K. Viļķina.
Berlīne Kristīnei patīk tādēļ, ka tajā var viegli orientēties. “Tā ir varena lielpilsēta. Es gan nezinu, vai Berlīnē ir kaut kas tāds, kas to izvirza priekšplānā citām lielvalstu pilsētām. Es esmu bijusi citu Eiropas valstu pilsētās, kuras ir daudz skaistākas, bet Berlīnē es jūtos ļoti ērti. Tur viss ir ļoti uzskatāmi izvietots, uz ielām un citās vietās ir daudz informācijas un norāžu, lai iebraucēji neapmaldītos. Tas viss rāda, ka pilsētas saimnieki ir uzmanīgi pret viesiem, un mani tas priecē,” stāsta K. Viļķina.
Kristīne piebilst, ka minētajā valstī vislabprātāk viņa tomēr uzturoties laukos un dodoties ekskursijās pa nelielām pilsētām.
