Jau 27 gadus par Valkas slimnīcas dzemdību nodaļas vadītāju strādā daktere Ērika Kaša. Viņa sākusi strādāt kā operācijas māsa Sedas slimnīcā un kopumā medicīnā nostrādājusi 34 gadus.
Jau 27 gadus par Valkas slimnīcas dzemdību nodaļas vadītāju strādā daktere Ērika Kaša. Viņa sākusi strādāt kā operācijas māsa Sedas slimnīcā un kopumā medicīnā nostrādājusi 34 gadus.
Ērika jaunībā ļoti vēlējusies mācīties, tāpēc pabeigusi toreizējā Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti. Pēdējā studiju gadā topošā daktere Kaša apguva ginekoloģes profesiju.
Nedrīkst lieki runāt
“Man patika ķirurģija, bet jutu, ka netikšu galā. Jaunībā biju tieva, bet ķirurgam vajadzīgs liels spēks,” uzskata ārste. Ja viņa nebūtu izvēlējusies ārstes profesiju, tad kļūtu par dārznieci.
Pieredzes bagātā ārste Kaša uzskata, ka viņas profesijas pārstāves nedrīkst lieki runāt ārpus darba telpām. Reiz viņa, neko ļaunu nedomādama, kādai pacientei ieteikusi aprunāties ar citu pacienti par viņai veikto operāciju. Rezultātā sieviete bija sašutusi par informācijas izpaušanu. Tā bijusi mācība visam mūžam, ka nevar vienai pacientei izpaust informāciju par citu. Tai jāpaliek tikai starp ārstu un pacientu.
Ginekologa un vecmātes darbs ir atkarīgs arī no sadarbības ar sievieti. Ir svarīgi, vai viņas stāstītais atbilst patiesībai.
“Dzemdībās sievietei jāuzticas ārstam,” ir pārliecināta Ē. Kaša. Gadījumā, ja ārste jūt, ka neizdosies rast kontaktu ar topošo māmiņu, viņa to neizrāda.
“Reizēm dzemdētājai lūdzos un cenšos ar labu vārdu atbalstīt un palīdzēt dzīves grūtākajā un svarīgākajā eksāmenā. Reizēm klusībā lūdzu Dievu, lai viss beidzas labi,” atzīstas Ē. Kaša. Vispirms sievietei ir jānomierinās un jādomā par to, kas jādara. Dakterei nav īpašo bērnu, bet, ja viņa uz ielas ierauga ģimeni ar mazuli, kurš dzimis Valkas slimnīcā, atmiņā ataust tās dienas notikumi.
Vīrieši neizprot medicīniskos terminus
“Sievietēm jābūt gudrām un nedaudz viltīgām, jo ne vienmēr ir lietderīgi vīram stāstīt par ginekologa apmeklējuma rezultātiem. Ne visi vīrieši izprot medicīniskos terminus un veiktās manipulācijas nozīmi,” uzskata ārste. Viņas darba pieredzē bijuši kuriozi gadījumi, kas pārtapuši par anekdotēm iz dzīves. Pēc dzemdībām kādai krievu tautības sievietei attiecīgā vietā uzliktas šuves. Sieva par to izstāstījusi vīram. Viņš, īsti neizprotot lietas patieso būtību, kaimiņam stāstījis, ka sievai pēc dzemdībām dakteri uztaisījuši vienu lieku caurumiņu. To atceroties, vēl tagad viss nodaļas personāls skaļi smejas.
Daktere Kaša atbalsta ģimenes dzemdības, bet ar nosacījumu, ka vīrs nedrīkst traucēt mediķiem. Ir bijuši gadījumi, kad mediķiem nācies palīdzēt vīram atgūt samaņu pēc tam, kad viņš, ieraugot asinis, noģībst. Arī tagad vecmātēm pa rokai nolikta ožamā spirta pudelīte, bet pie durvīm stāv rati, lai “kritušo” atguldītu.
“Kāds jaunais tētis, gaidīdams, kad sievai beigsies dzemdības, aizmiga uz dīvāna,” atceras daktere.
“Padomju laikos esam cīnījušās ar pacienti, kura apzaga kādu vecmāti. Viņa uzrakstīja sūdzību augstākstāvošām instancēm. Pēc tam brauca pārbaude no Veselības ministrijas,” atceras nodaļas vadītāja.
Viņa uzskata, ka prot sadzīvot ar cilvēkiem, tāpēc nav piedzīvojusi negatīvu attieksmi ne no pacientēm, ne viņas tuviniekiem. Ārste pieļauj, ka kāds varētu runāt aiz muguras, bet tā jau dzīvē reizēm notiekot.
Ticējumi par cilvēka turpmāko dzīvi
Garajā darba mūžā daktere dzirdējusi daudz ticējumu, kas vēsta par jaundzimušo turpmāko dzīvi.
Ja bērniņš dzimst vecā mēnesī, viņa dzīve nebūs īpaši veiksmīga. Ja bērns piedzimst svētdienā, viņš būs slinks un kundzisks. Jaundzimušajam vārds jāliek tāds, lai vārdadiena būtu jāsvin pēc dzimšanas dienas, nevis otrādi, citādi cilvēks neīstenos savus mērķus. Iespējams, ka ir vēl ticējumi, taču dzemdību nodaļas personāls necenšas tos ievērot un darbā paļaujas uz sevi un kolēģiem.
“Ginekoloģijā un dzemdniecībā strādājošos no pārējiem kolēģiem var atšķirt pēc tā, kādas anekdotes viņi stāsta,” smejas Ē. Kaša.
Valsts rūpējās vairāk
Salīdzinot padomju gadus ar mūsdienām, Ē. Kaša uzskata, ka toreiz valsts par topošajām māmiņām rūpējās vairāk. Ja slimnīca saņēma jaunu veļu, medikamentus un higiēnas preces, vispirms to saņēma dzemdību nodaļa.
“Latvijā joprojām pastāv māšu mirstība dzemdībās. Agrāk slimnīcu nodaļu vadītājiem bija jābrauc uz gada pārskata sapulcēm, lai analizētu datus par dzemdībām, par mirstību. Tagad nekas tāds nenotiek,” ir sarūgtināta nodaļas vadītāja.
Mūsdienās sievietei, nākot uz dzemdību nodaļu, jāņem līdzi ne vien higiēnas piederumi, bet arī medikamenti.
Ārste uzskata — nav pareizi, ka topošās māmiņas tuviniekiem nav jāapmeklē fluorogrāfs. Latvijā saslimstība ar tuberkulozi izplatās, tāpēc nav saprotams, kāpēc cilvēkiem nav jāseko līdzi savam veselības stāvoklim.
