Otrdien Smiltenes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā atklāja silvēnieša Jāņa Kampes fotogrāfiju izstādi. “Tas ir ilga laika perioda darbs,” secina izstādes apmeklētājs Artūrs Lielais.
Otrdien Smiltenes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā atklāja silvēnieša Jāņa Kampes fotogrāfiju izstādi.
“Tas ir ilga laika perioda darbs,” secina izstādes apmeklētājs Artūrs Lielais. “Interesanti ir tas, ka fotogrāfs fiksējis vēsturiskus brīžus. Viņa fotogrāfijas paliks daudzām nākamajām paaudzēm kā vēstures liecības.”
Šī ir jau 11. izstāde pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā, kurā savus vaļaspriekus rāda Smiltenes un apkārtnes iedzīvotāji. Bibliotekāre Ilze Nātre teic, ka J. Kampes fotogrāfiju izstāde ir zīmīga kā 14. jūnija — Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas — priekšvēstnese. “14. jūnijā būs piemiņas brīdis, kad latviešus izsūtīja uz Sibīriju. Jānis Kampe ir viens no politiski represētajiem.”
Izstādē redzamās fotogrāfijas izliktas pēc vairākām tēmām: “Mana ģimene”, “Par Smilteni”, “Ceļojumi”, “Atmiņas”, “Sports”. Dažādu izmēru melnbaltas un krāsainas fotogrāfijas skatītājiem ļauj justies kā senu un ne tik senu notikumu aculieciniekiem un palūkoties uz dažādiem notikumiem no fotogrāfa redzespunkta. J. Kampe iemūžinājis arī politiķu viesošanos Smiltenē. Fotogrāfijās skatāma Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, savulaik skandalozi slavenais politiķis Joahims Zīgerists, tagadējā izglītības ministre Ina Druviete. “Atceros, ka viņa samulsa, kad es tuvojos ar fotoaparātu,” stāsta J. Kampe.
“Fotogrāfs, kurš aptur neapturamo” — tā saucas šī izstāde. It īpaši uzrunā J. Kampes fotografēto cilvēku portreti, kuros fiksētas viņu tā brīža sajūtas, domas. Ir arī vairāki fotogrāfa pašportreti.
Izstādes autors atzīst, ka vislabāk patīk fotografēt cilvēkus, it īpaši bērnus, un piebilst, ka fotogrāfam jāredz viss. Viņš atceras, ka vispirms sācis fotografēt ar tuviniekiem un paziņām saistītus notikumus — brāļa kāzas, radinieces pilngadību, draudzenes skolas izlaidumu. Vienā fotogrāfijā J. Kampe uzņēmis Sibīrijā dzimušos brāli un māsu uz ģimenes mājas drupām Latvijā.
I. Nātre pieļauj, ka šī varētu būt arī daļēji autobiogrāfiska izstāde. Arī pats autors teic, ka ekspozīcija ir atskaite par viņa mūža 60 gadiem. 14. jūnijā viņam apritēs 61. gads.
Izstādē izliktas fotogrāfijas arī no J. Kampes pirmajiem soļiem fotografēšanas lauciņā. Autors atceras, ka savu pirmo fotoaparātu “Smena 2” nopirka 1962. gadā. “Fotografēšanas teoriju iepazinu 1961. gadā, kad mācījos Jaungulbenē. Krievu valodā bija izdota ļoti laba grāmata. Tā man deva kārtīgus pamatus. Vēlāk iegādājos no vācu valodas tulkotu izdevumu. Toreiz grāmatas gandrīz nevarēja dabūt. Bija blati, un labas gāmatas tirgoja zem letes.”
Atskatoties uz piedzīvoto, viņš atzīst, ka fotografēšanas mākslā sākumā cauri sities pats, pašmācības ceļā. “Tikai 1983. gadā Maskavā neklātienē pabeidzu Tautas universitāti fotografēšanā un 1991. gadā — fotožurnālistiku.”
J. Kampes fotogrāfiju izstāde pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā skatāma līdz 20. jūnijam.
