Saules mežniecībā zāģlapsenes nodara aizvien lielāku skādi — tās noēd skujas, un koks pēc tam nokalst. Kaitēkļi ir izplatījušies apmēram 2000 hektāru platībā.
Saules mežniecībā zāģlapsenes nodara aizvien lielāku skādi — tās noēd skujas, un koks pēc tam nokalst. Kaitēkļi ir izplatījušies apmēram 2000 hektāru platībā.
“Lai nebūtu jāsaka, ka situācija ir ļoti draudīga, teikšu, ka tā ir bēdīga un pagaidām uzlabošanās nav gaidāma. Jau iepriekš prognozējām, ka 2005. gads būs vispostošākais, bet arī nākamais nebūs īpaši cerīgs,” paredz Saules mežniecības mežzinis Vasilijs Kolačs. Tikko kopā ar profesoru Agni Šmitu, kurš Latvijā ir vadošais speciālists zāģlapseņu izpētē, V. Kolačs apskatīja teritorijas, kurās kaitēkļu savairojies visvairāk. Epicentrs ir apmēram tūkstoš hektāru platībā, un tam piegulošā teritorija ar mazāk postījumiem aizņem vēl tikpat. V. Kolačs uzskata, ka patiesībai jāskatās acīs un nav jēgas vārdos samazināt kaitēkļu nodarīto postu.
Izliek putnu būrīšus un veido skudru pūžņus
“Aprīlī kopā ar Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” paveicām kādu vērtīgu darbu — viņi atbalstīja un finansēja vairāk nekā 2000 putnu būrīšu izlikšanu jau tad, kad mežā bija sniegs,” stāsta V. Kolačs.
Šobrīd putni savas mājiņas ir aizņēmuši un mielojas ar zāģlapsenēm. Vēl kaitēkļu skartajā teritorijā izvietoti 28 jauni skudru pūžņi. Tos apsekojot, konstatēts, ka nav iedzīvojušies tikai divi pūžņi. Pirms šā darba mežzinis sazinājās ar zinātniekiem, lai noskaidrotu, kā to vislabāk izdarīt. “Man nav neērti jautāt, ja pats kaut ko nezinu. Piemēram, agrāk nezināju, ka skudru pūžņa daļu nedrīkst pārvest polietilēna maisos, jo skudras izdala skābi un šās skābes tvaikos var nosmakt. Lai saglabātu veco pūzni, no tā drīkst ņemt, sākot no ceturtdaļas līdz pusei. Skudru pūžņa daļas tika ievietotas auduma maisos. Jaunos skudru pūžņus veidojām 17. maijā, kad to atļāva gana siltais laiks,” stāsta mežzinis. Jaunie skudru pūžņi lielākoties veidoti uz nozāģētu koku celmiem. Tas skudrām atvieglo jaunās mājvietas būvēšanu. Par putnu būrīšu aizņemtību precīzu ziņu vēl nav, bet mežzinis ir pārliecināts, ka pārsvarā tie ir aizņemti. Pašlaik putni pērē, tāpēc tos nedrīkst traucēt. Rudenī, kad būrīšus tīrīs, uzzinās, cik būrīšus putni izmantojuši.
Ne tikai Saules mežzinis, bet arī visi pārējie Valkas virsmežniecības speciālisti uzskata, ka pret kaitēkļiem jacīnās bioloģiskā ceļā, nevis ar ķīmiskiem līdzekļiem, kā to izlēmuši Tērandes mežniecībā Ventspils rajonā, kur zāģlapseņu dēļ izsludināta ārkārtas situācija.
Agrāk vai vēlāk dabā jāiestājas līdzsvaram
Mežā ir ļoti daudz zāģlapseņu kāpuru. “Ja agrāk zāģlapsenes bija iecienījušas tikai priežu jaunaudzes, tad tagad tās ir sastopamas visu vecumu skujkokos. Zāģlapseņu kāpuri pašlaik garumā ir sasnieguši centimetru, turklāt tie ir ļoti rijīgi,” uzsver V. Kolačs. Daudz kāpuru ir arī 8. un 9. janvāra vējgāzēs lauztajos kokos. Šajos kokos zāģlapseņu olas bija sadētas jau rudenī. Tagad kāpuri izšķiļas un “strādā” arī lielajos kokos.
Mežzinim ir cerība, ka dabā līdzsvars iestāsies. Lai arī zāģlapsenes savā attīstībā ir apsteigušas savus ienaidniekus, tomēr skudras un putni ar kaitēkļiem agrāk vai vēlāk tiks galā. Interesanti, ka kāpuram arī ir savs aizsarglīdzeklis — sajūtot uzbrucēju, tas atraujas un izlaiž sveķu burbuli. Tas skudru atbaida. Trešā uzbrukuma atvairīšanai kāpuram vairs nav materiāla burbulim, viņš tiek novājināts un kavēts savā attīstībā.
Ķīmiķošanas sekas grūti paredzēt pat speciālistiem
Jautāts, kāpēc mežzinis ir pret ķīmijas izmantošanu kaitēkļu samazināšanā, viņš uzskata, ka to neļauj apkārtējā vide. Turpat atrodas Sedas tīrelis. “Ķīmija ir gluži kā tablete medicīnā — ja kādai kaitei tā palīdz, tad vienmēr atradīsies virkne nevēlamu blakusparādību. Mēs nevaram paredzēt, kādas būs zāģlapseņu ķīmiķošanas sekas. Sedas purva ūdeņi nokļūst Sedas upē, kas tos savukārt nogādā Burtniekā. Ar ķīmiju varam sev sagādāt lielas nepatikšanas,” uzskata V. Kolačs.
Mežzinis pieļauj domu, ka nākamgad vēl krasu uzlabojumu nebūs, bet pēc tam gan procesam vajadzētu vērsties pozitīvā virzienā.
Lai arī šopavasar izšķīlās daudz kāpuru, iespējams, tikpat daudz palika kūniņās. Varbūt viņi jūt, ka gaidāmi grūti laiki, tāpēc nostrādā sugas pašsaglabāšanās instinkts. Lietojot ķīmiskos preparātus, noindēs tārpus, bet kūniņām nenodarīs nekādu skādi. Tas nozīmē, ka ķīmiskā metode būtu jālieto vairākkārt. Šis arguments ir galvenais, kāpēc Valkas virsmežniecībā atbalsta bioloģisko metodi — veicinot zāģlapseņu ienaidnieku vairošanos.
