Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre ir izdevis rīkojumu no 1. jūlija aizliegt dzīvu zivju, molusku un akvakultūras dzīvnieku tirdzniecību pārtikas pārdotavās.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Vinets Veldre ir izdevis rīkojumu no 1. jūlija aizliegt dzīvu zivju, molusku un akvakultūras dzīvnieku tirdzniecību pārtikas pārdotavās.
Valkas tirgū galvenokārt pārdod saldētas un svaigas zivis, bet tirdzinieki ir uztraukušies, ka ar laiku zivju produkcijas pārdošanā var būt jauni ierobežojumi. Daļa valcēniešu dzīvās zivis brauc pirkt uz Valmieru un Rīgu.
Bažas par jauniem ierobežojumiem tirgotājiem radušās pēc gūtās pieredzes gaļas pārdošanā. “Tā vien šķiet, ka pēdējā laikā valdība dara visu, lai sarežģītu dzīvi gan tirgotājiem, gan pircējiem, gan produkcijas ražotājiem. Kādreiz cilvēki vairāk pirka zivis, mazāk gaļu, jo zivis bija lētākas. Tagad ir otrādi. Ja liegums stāsies spēkā, zivis kļūs vēl dārgākas. Kādreiz arī mūsu tirgū ieveda tikko no dīķa izvilktas karpas, bet tās drīzāk pieskaitāmas svaigajai produkcijai. Nu jau ir dzirdamas runas arī par labāku glabāšanas apstākļu nodrošināšanu saldētām zivīm. Nezinu, cik tālu tā var aiziet. Laikam tas nebeigsies tikmēr, kamēr zvejnieki pārstās zvejot, zemnieki vairs neaudzēs karpas un tirgus būs tukšs. Valsts izdomā arvien jaunus noteikumus. Es sadarbojos ar vairākām zemnieku saimniecībām un redzu, kā saimnieki pūlas, lai visu produkciju līdz letei nogādātu atbilstoši daudzajām prasībām. Pie mums gaļu pārdod, piemēram, zemnieku saimniecība “Āboliņi”. Ik pēc laika viņiem nosaka jaunas prasības. Cilvēkiem jau zudusi patika vest uz tirgu produkciju. Ja zivis dzīvo akvārijā, tad, domāju, tā nav dzīvnieku mocīšana. Ja vēl būs jauni ierobežojumi zivju tirdzniecībā, piedāvājums kļūs nabadzīgāks un cietīs gan ražotāji, gan pircēji,” atzīst Valkas tirgus direktore Skaidrīte Pavlova.
Tirgū satiktais pircējs Alberts Baiks uzskata, ka aizliegums ir muļķīgs, jo zivis paredzētas apēšanai. “Kā citādi pircējus var nodrošināt ar svaigu produkciju? To var vienīgi turot zivis akvārijā vai baseinā. Kad esmu Valmierā, vienmēr cenšos iegādāties dzīvas zivis, jo tur līdz pārdošanai tās tur ūdenī. Tā kā esmu valcēnietis, nāku uz Valkas tirgu pirkt saldēto produkciju. Tās arī skaitās svaigas zivis, bet garša nav tāda, kā tikko no ūdens izvilktajām,” saka A. Baiks.
Vēl daži pircēji uzskata, ka tādā gadījumā par dzīvnieku mocīšanu jāuzskata arī makšķerēšana, jo zivs iekožas asā āķī un galu galā arī slieka asaru noķeršanai jāsprauž uz āķa. Iespējams, ka tādu darbību dēļ aizliegšot arī makšķerēšanu. “Tā jau var aizdomāties līdz tam, ka uzkāpjot skudrai, mēs arī mokām dzīvniekus,” spriež tirgū satiktais Juris. Daļa tirgotāju atzīst, ka nepareiza dzīvnieku turēšana, kas rada viņiem mokas, tiešām jāpārtrauc, bet liegums jāatiecina tikai uz vainīgajiem.
PVD Valkas pārvaldes vadītājs Harijs Stonka informē, ka Valkas rajonā tikai dažās tirdzniecības vietās pārdod dzīvas zivis un pašlaik pārvalde nav saņēmusi pretenzijas par nepareizu to turēšanu. “Domāju, ka problēmu nebūtu, ja par dzīvo zivju tirdzniecību laikus būtu izstrādāti visi normatīvi, kas jāievēro, pārdodot šo produkciju. Ja tāda normatīvā bāze būtu, viss kļūtu skaidrs,” saka H. Stonka.
Pēc “Delfos” publicētās informācijas, Zemkopības ministrija nolēmusi ierosināt disciplinārlietu, lai pēc tās izskatīšanas varētu atcelt PVD ģenerāldirektora V. Veldres rīkojumu.
Kā zināms no publicētā lielajos masu medijos, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze iepriekš aicinājis V. Veldri atcelt rīkojumu, bet PVD ģenerāldirektors atteicies to darīt. V. Veldre piekritis rīkojumu atcelt tikai tad, kad Zemkopības ministrija būs izstrādājusi prasības dzīvu zivju turēšanai akvārijos tirdzniecības vietās. PVD ģenerāldirektors V. Veldre skaidro, ka viņš minēto rīkojumu izdevis, vadoties pēc vairāku PVD inspekroru atklātajiem pārkāpumiem pārtikas tirdzniecības vietās. Saņemtas arī sūdzības no iedzīvotājiem, kuri pārtikas lielveikalos novērojuši zivju mocīšanu.
Arī pašiem zivju audzētājiem ir pretenzijas par dzīvu ūdens dzīvnieku turēšanu dažās pārtikas tirgotavās, bet tirdzniecības pārtraukšanu viņi uzskata par vieglāko ceļu problēmas atrisināšanā, kas neatbilst audzētāju un pircēju interesēm.
