Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciālistei Valdai Empelei ēdienu gatavošana nav, kā mēdz teikt, brīvprātīgi obligāts pasākums, bet patīkama un interesanta nodarbošanās.
Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciālistei Valdai Empelei ēdienu gatavošana nav, kā mēdz teikt, brīvprātīgi obligāts pasākums, bet patīkama un interesanta nodarbošanās.
“Man šis pienākums nav apgrūtinājums. Tas nenozīmē, ka es pie katras izdevības cenšos kaut ko izvārīt vai izcept, bet, ja gatavoju ēst, tad to daru kā krogā. Ēdienam jābūt gan izskatīgam, gan garšīgam,” saka V. Empele.
Valda atzīst, ka viņa šajā nodarbē diezgan maz izmanto pavārgrāmatas, bet vairāk rīkojas pēc savas pieredzes. “Kad mācījos skolā, man vakaros vajadzēja mammai iet līdzi uz kūti palīdzēt. Man tas nepatika, tādēļ pieteicos pa to laiku pagatavot vakariņas. Mamma tam labprāt piekrita un bija apmierināta ar manu izvēli. No viņas labvēlības sapratu, ka šis darbs man izdodas,” stāsta V. Empele.
Viņa piebilst, ka gluži bez citu receptēm, darbojoties virtuvē, nav iztikusi. “Kad mūsu veikalos parādījās daudz dažādu dienvidzemju augļu un dārzeņu, mājsaimniecībā sākās salātu bums — daudzi tos gatavoja, visu ko sajaucot, dažreiz, pēc mūsu līdzšinējiem priekšstatiem, pat visneiedomājamākās lietas. Arī es šad tad eksperimentēju un dažas repceptes pārņēmu. Tas nemaz nav slikti. Ieguvu jaunu pieredzi, tomēr pēc kāda laika atgriezos pie paliekošām vērtībām. To vēlējās arī pārējie ģimenes locekļi. Kad tuvojās kādas svinības, viņi noprasīja — vai klasiskais rasols būs? Pati gatavošana man nešķiet sarežģīts darbs. Ja jāklāj svētku galds, tad man visgrūtāk ir izdomāt, ko uz tā likt. Tas man aizņem visvairāk laika,” atzīst Valda.
Lielāku svētku reizēs Valdas firmas ēdiens ir augļu salāti. “Parasti tos gatavojam, sagaidot Jauno gadu. Šim ēdienam izmantoju gandrīz visus augļus, kādi vien veikalā ir nopērkami. Parasti tie ir āboli, bumbieri, ananasi, vīnogas, banāni, apelsīni, vai pievienot arī citus augļus. Šos salātus vienmēr gatavoju zupas terīnē. Sagriežu augļus mazos gabaliņos, tad tos pārleju ar iebiezinātu kondensēto pienu, pēc tam pieleju ananasu vai apelsīnu sulu. Mazākās vīnogas atstāju veselas, bet lielākās pārgriežu uz pusēm. Tie ir ļoti garšīgi salāti,” apliecina V. Empele.
Vēl Valdas ģimenē ir iecienīta siera zupa. “No tās, kad piedāvāju izvārīt, vēl neviens nekad nav atteicies. Zupai pievieno dārzeņus. Bieži ir tā, ka nevienam nav laika, bet ļoti gribas ēst. Tad izmantoju veikalā nopirktos sasaldētos dārzeņus, kuri jau ir sagriezti. Vārot pievienoju dažus buljona kubiņus, piegriežu desu. Kad zupa uzvārījusies, pielieku tai kausēto sieru. Tas izkūst. Nezinātājam tā atgādinātu piena zupu. Garšvielas pievieno pēc gaumes. Vispār man patīk vārīt tādas zupas, kuru gatavošana ir process,” piebilst Valda.
Siers Valdas mājās ir galvenais produkts, kuram vienmēr jāatrodas ledusskapī. “Ja kādreiz tā nav, man tūlīt par to aizrāda,” smej saimniece.
Viņa piebilst, ka ēdienam vienmēr jābūt rūpīgi pagatavotam. “Ja nav laika, tad labāk pie šī darba vispār neķerties klāt. Maltīte nedrīkst būt it kā cita starpā pagatavota, jo baudītājs to uzreiz jūt,” apliecina V. Empele.
***
Zivju salāti
Šajos salātos izmantotos produktus nesajauc, bet pārklāj citu pār citu. Trauka apakšu noklāj ar sarīvētām vārītām olām. Virsū uzliek konservētas sasmalcinātas zivis. Tas var būt tuncis vai saira. Tad plānā kārtiņā pārber smalki sasmalcinātus sīpolus. Pār tiem var pārbērt nedaudz sāls. Nākamo kārtu veido no rīvēta siera, bet to savukārt pārklāj ar rīvētiem āboliem. Tad pārlej majonēzi un uzliek valrieksta gabaliņus.
Kēkss
Kēksu gatavo no skābā krējuma. Traukā ielej apmēram 300 gramu skābā krējuma. Tad pieber cukuru un samaisa. Pievieno pēc kārtas divas jēlas olas, tikai nedrīkst tās pievienot abas kopā. Vispirms pievieno vienu, samaisa, tad otru. Pieber cepamo pulveri, tad miltus. Mīkla nedrīkst būt ne bieza, ne šķidra. Tai jābūt elastīgai. Tad pēc izvēles var pievienot rozīnes, kokosa skaidiņas vai riekstus un cep.
