Valcēniešu Ritas un Agra Knopju ģimenē septīto gadu dzīvo taksis Fredis. Suns ir bezgala uzticīgs, mīļš, gudrs, paklausīgs draugs un lielisks mājas sargs.
Valcēniešu Ritas un Agra Knopju ģimenē septīto gadu dzīvo taksis Fredis. Suns ir bezgala uzticīgs, mīļš, gudrs, paklausīgs draugs un lielisks mājas sargs.
Fredis Ritai un Agrim ir pirmais suns ģimenē. Rita jau sen sapņoja par taksīša iegādāšanos. Viņas sapni piepildīja draudzene, kura uzdāvināja kāroto dzīvnieku.
Var pārpeldēt ezeru
Fredis ir kustīgs, sportisks un dzīvespriecīgs suns. Saimnieks Agris kopā ar Fredi Valkā katru nedēļu piedalījās skrējienu seriālā “Optimists”. Fredis var pārpeldēt Zāģezeru un atpeldēt atpakaļ. Parasti līdz ezeram suns kopā ar saimnieku aizskrien.
“Fredis ir kustīgs suns,” secina saimniece. Viņa ar ģimenes mīluli nelabprāt dodas pastaigā uz mežu, jo takši ir medību suņi. Fredis, sajūtot meža zvēra smaku, sāk dzīt pēdas. Rita par savu suni uztraucas, jo dzirdējusi mednieku nostātus, kuri vēsta, ka takši, ielienot alā un noķerot medījumu, bieži no tās nevar tikt ārā, vai arī mednieks suni vairs nevar atrast.
Bijuši gadījumi, kad Fredis pazūd uz vairākām stundām, bet parasti viņš atgriežas mājās. Ilgākais, cik Rita gaidījusi suni atgriežamies, ir divas stundas. Ja Fredis atgriežas un saimniece vēl nav paspējusi atnākt mājās, tad suns dusmojas.
“Fredis zina, kur atrodas viņa māja. Mednieki ir prasījuši, lai pārdodu suni, bet to nevar izdarīt, jo pēc dienas viņs atgriezīsies savās mājās,” smejas Rita.
Kādreiz Fredis no rītiem mēdz pamosties sliktā garastāvoklī.
“Suns ir kašķīgs un skaļš, mēdz apriet pat savus draugus — cilvēkus un suņus — un vēl stiprāk neieredzēt kaķus. Šādās dienās Fredis neklausa saimniekus,” novērojusi Rita.
Sēro par drauga aiziešanu
Pirms kāda laika Freda sirdsdraugs — pūdelītis Perčiks — aizgāja labākos medību laukos. Suns, sajūtot drauga pazušanu, ilgi sērojis — skaļi smilkstējis un meklējis viņu. Tagad Perčika vietā stājies bezšķirnes suns Kuzja, kuru Fredis pieņēmis kā savējo. Ja Kuzja bīstami tuvojas Freda ēdiena traukiem, tad viņš dabū redzēt takša atņirgtos zobus. Pāris reižu tos izjutusi arī Rita, jo suns neļauj pieskarties ēdiena bļodām laikā, kad viņš ēd. Taksis kož arī tad, ja kāds aiztiek viņa saimnieci. Freda dusmas var izraisīt arī draudzīgs apskāviens. Ja Fredim jādodas pie ārsta uz profilaktiskajām potēm, tad viņa sašutumu un dusmas nākas izbaudīt arī Ritai. Fredis protestējot saimniecei kož rokā.
Fredim ļoti nepatīk liela auguma suņi. Viņš tos dzen ārā no savas teritorijas un skaļi aprej. Lai gan taksis izskatās kareivīgs un drosmīgs, svešā un vēl neiepazītā vietā viņš ir kluss un nedaudz nobijies. Saruna ar Freda saimnieci Ritu notiek redakcijas telpās. Tikšanās sākumā Fredis palien zem galda, pēc tam aposta visus telpā sēdošos un ienākošos cilvēkus, bet pēc kāda laika izstaigā visu telpu. Viņam ne īpaši patīk fotokameras zibšņi, tāpēc visdrošāk viņš jūtas saimnieces klēpī. Rita atzīst, ka Fredim patīk bučoties. To viņi darot itin bieži. Ja pie vecmāmiņas un vectētiņa viesojas mazdēls Roberts, tad arī puisēns izbauda takša mīlestību un pieķeršanos.
Fredim mājām ir rotaļlietas — gumijas bumba un īpašs kauls. Ja sunim iepaticies viesis, tad viņš, izrādot labvēlību, savas rotaļlietas ieliek cilvēkam klēpī. Ja taksim kāds nepatīk, viņš to skaļi aprej. Fredim nepatīk skrejoši bērni.
Taksim ir īpašas attiecības ar vecas markas žiguļiem. Ja suns ierauga braucam žiguli, tad automašīna tiek aprieta no “galvas līdz kājām”. Rita nezina, kāpēc taksis necieš šīs markas automašīnas. Iespējams, ka Fredim nepatīk žiguļu motoru rūkoņa. Arī motociklu skaļā rūkšana Fredim “krīt uz nerviem”, tāpēc arī tos taksis aprej. Viņam nepatīk iet pavadā. Saimnieki suni bērnībā nepieradināja pie pavadas, tāpēc tagad nav iespējams to izdarīt. Ja kādreiz dzīve piespiež Fredi iet pavadā, tad Rita dzird, kā viņš raud.
Ēd jēlu gaļu un guļ gultā
Fredis par savu īsteno saimnieci uzskata Ritu, jo viņa rūpējas par mīluļa ēdienkarti. Kā jau kārtīgam mednieku sunim pienākas, Fredis ēd jēlu teļa gaļu un svaigus vistas kaulus. Lielākā delikatese ir jēls vai vārīts govs tesmenis.
“Fredim garšo cepti kartupeļi, svaigi gurķi un salāti. Viņš neatsakās no piena un ēd gandrīz kā cilvēks,” priecājas Rita. Viņa izrēķinājusi, ka mēnesī takša uzturam jāiztērē vismaz 15 latu. Ēdot cilvēku barību, Fredis pa ziemu ir nedaudz pieņēmies svarā. Rita par to daudz neuztraucas, jo vasaras sezonā, aktīvi kustoties, suns atgūs savu labāko formu un izskatu. Saimniece atzīst, ka par savu mīluli rūpējas kā par otru dēlu, tāpēc viņam atļauts gulēt gultā zem segas.
“Fredis mājās ienāca, kad viņam bija tikai pusotrs mēnesis. Guļot speciāli iekārtotā vietā, kucēns raudāja, tāpēc nācās viņu ņemt blakus. Kucēni no mammas jāatšķir divu vai trīs mēnešu vecumā,” stāsta Rita. Saimniece atzīst, ka Fredis viņai palīdz atlabt pēc smagas operācijas. Taksis jūtot, kad Ritai sāp un viņa jūtas slikti. Tad Fredis ielec saimniecei klēpī, apliek ķepas ap kaklu un mierina.
“Fredis man guļ virsū uz ķermeņa vietām, kas sāp. Pēc operācijas man vēl nav bijusi nepieciešama ārsta palīdzība,” priecājas Rita.
Fredis esot ļoti tīrīgs. Pēc pastaigām suns dzīvokļa gaitenī gaida, kamēr viņam noslauka ķepas. Taksim patīk mazgāties vannā. Rita savu dzīvi nespēj iedomāties bez Freda. Saimniece uzskata, ka suns ir viņas lielākais draugs. Rita mēdz ar taksi sarunāties, izsūdzēt savas bēdas un kopīgi priecāties. Viņa novērojusi, ka Fredis saprot cilvēku valodu un skumju brīžos iepriecina savu saimnieci ar lielu, siltu un slapju suņa buču.
