Pēdējā laikā arvien vairāk notiek tādi satiksmes negadījumi, kurus izraisījušas uz brauktuves izskrējušas stirnas. Valkas rajonā šogad reģistrētas jau 13 tādas autoavārijas.
Pēdējā laikā arvien vairāk notiek tādi satiksmes negadījumi, kurus izraisījušas uz brauktuves izskrējušas stirnas. Valkas rajonā šogad reģistrētas jau 13 tādas autoavārijas.
Valkas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Vadims Žīgurs informē, ka meža zvēri diezgan bieži ieskrien automašīnās un tās sabojā. “Trešdien, piemēram, rajonā divu stundu laikā dažādās vietās stirnas ietriecās braucošos transportlīdzekļos. Tas ir pietiekami pārliecinošs piemērs tam, ka autovadītājiem ar tādu iespēju pastāvīgi jārēķinās. Bieži vien ir tā, ka autovadītāji ir ievērojuši satiksmes noteikumus, nav pārsnieguši braukšanas ātrumu, bet stirnāzis tik un tā negaidīti izlec uz ceļa un ietriecas automašīnā. Tādas situācijas iepriekš nevar paredzēt, tādēļ nereti ir ļoti grūti mirklī reaģēt. Vainīgi, protams, ir meža dzīvnieki, bet rezultātā rodas zaudējumi autovadītājiem,” stāsta V. Žīgurs.
No saskriešanās ar buku šogad nav izvairījusies arī laikraksta “Ziemeļlatvija” automašīna. To stirnāži sabojājuši jau divas reizes. Pēdējo reizi tas gadījās uz Valmieras – Strenču šosejas. “Braucu naktī no Valmieras uz Strenču pusi. Apmēram trīs kilometrus aiz pilsētas ceļa malā ir māja, netālu atrodas dziļš grāvis. Pļavu no ceļa nevarēju pārredzēt. Pēkšņi no sāniem automašīnā ietriecās stirna. Tas notika dažās sekundēs. Dzīvnieks, šķiet, distanci līdz mašīnai veica trijos lēcienos,” stāsta redakcijas šoferis Edgars Polis.
Viņš un arī citi autovadītāji apliecina, ka pēdējā laikā mežainos apvidos uz šosejām var redzēt daudz meža zvēru. Dažreiz dzīvnieki apstājas brauktuves vidū un negrib palaist garām automašīnu pat pēc atkārtota skaņas signāla. Mednieki zina stāstīt, ka stirnāži kļūst neprognozējami pārošanās laikā. Tad viņi daudz neievērojot, kur skrien.
Pašlaik ir apzinātas daudzas vietas, kurās stirnas visbiežāk mēdz izskriet uz šosejas, un tur izliktas attiecīgās brīdinājuma zīmes, tomēr ir situācijas, kad uzmanība nepalīdz, jo stirnāzis rīkojas tā, it kā tīšām gribētu ietriekties transportlīdzeklī. Kā atzīst daži autovadītāji, kuru automašīnās ieskrējušas stirnas, viņi dzīvniekus priekšā uz ceļa nemaz nav redzējuši. Jutuši tikai triecienu mašīnas sānos. Autoapmācības instruktori māca braucot caur mežu skatīties ne tikai uz priekšu, bet arī pavērot mežmalas. Tāda uzmanība var palīdzēt izsargāties no sadursmes ar meža zvēru, bet ne vienmēr, jo dažreiz stirnu brūnpelēkā krāsa gandrīz pilnīgi saplūst ar mežmalas koku pelēcīgo toni. Attīstītajās Eiropas valstīs neapdzīvotās vietās gar maģistrālēm ir uzcelti žogi, kas zvēriem neļauj nokļūt uz brauktuves. Zinot Latvijas ekonomisko situāciju, tādu nožogojumu uzsliešana pie autoceļiem mūsu valstī vēl ir tāls sapnis.
V. Žīgurs uzskata, ka visprātīgāk būtu ceļmalās kokus nozāģēt. “Ja no ceļa līdz mežmalai būtu apmēram 30 metru plata brīva josla, tad autovadītāji meža zvērus varētu pamanīt laikus. Diemžēl gandrīz visur, kur šosejas abās malās ir mežs, koki aug gandrīz pie pašas ceļmalas. Janvāra vētra parādīja, ka brīvas distances neatstāšana starp mežu un ceļu var stipri apgrūtināt satiksmi. Proti, pār brauktuvēm daudzās vietās bija pārkrituši vēja nogāztie koki, un pagāja laiks, kamēr tos sazāģēja,” saka V. Žīgurs.
