Vakar Kārķu pagastā notika vērienīga talka, kurā no apauguma tika attīrīts Lāču kalna akmeņu krāvums. Par to vēl ir maz ziņu, bet senvēstures pētnieki uzskata, ka tās ir pirms apmēram 4000 gadiem atstātās pirmsbaltu cilšu zīmes.
Vakar Kārķu pagastā notika vērienīga talka, kurā no apauguma tika attīrīts Lāču kalna akmeņu krāvums. Par to vēl ir maz ziņu, bet senvēstures pētnieki uzskata, ka tās ir pirms apmēram 4000 gadiem atstātās pirmsbaltu cilšu zīmes.
Talkas idejas autors ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta vecākais eksperts Aldis Liepiņš. Talka ir kā turpinājums Meža dienām un priekšspēle Vides dienai, kas būs 5. jūnijā. Biosfēras rezervāts meklēja vietu, kur izpausties praktiskajā darbā, un Kārķus atzina par labu esam, jo tur agrāk bija veiktas pamatīgas iestrādes. Talkā piedalījās Latvijas Vides aizsardzības fonda darbinieki, Vides aizsardzības ministrijas cilvēki un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieki. Pavisam darbos piedalījās vairāk nekā 30 talcinieku. Rīta pusē pašvaldībā notika sarunas par vides aspektiem, bet pēc tam visi piedalījās akmeņu krāvuma attīrīšanas talkā. Pašvaldības vadītājs Aivars Cekuls pusdienlaikā atzinās, ka neesot cerējis uz tik ražīgu talcinieku darbu. Apmēram 250 metru garais akmeņu krāvums tika attīrīts no koku un krūmu apaugumiem. Pēc šī darba krāvumā varēs veikt nopietnus pētījumus. Pēc pusdienām notika ekskursija pa Kārķu pagastu. Talkas dalībnieki apskatīja ievērojamākos dabas objektus.
“Mūsu talka balstās uz Meža dienu devīzi par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Lāču kalna akmņu krāvums ir viens no pagaidām vēl neizpētītiem, bet, iespējams, nozīmīgiem senvēstures objektiem. Mums izdevās krāvumu atbrīvot no apauguma. Par šo vietu visvairāk informācijas ir senvēstures pētniekam Ojāram Ozoliņam. Viņš uzskata, ka akmens krāvums Lāču kalnā ir viens no megalītiskās kultūras pieminekļiem,” stāsta A. Liepiņš. Talkas dalībniekiem viņš detalizēti pastāstīja par versijām, kālab radies šis un citi līdzīgi akmeņu krāvumi Latvijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā.
“Mēs domājam, kā savus cilvēkus nodarbināt vaļas brīžos. Ir patīkami, ka darba uzdevumi sakrīt ar dvēseles saucienu. Izlēmām, ka Kāķos uzsāktie darbi ir jāturpina, turklāt tas būs uzmundrinājums vietējai sabiedrībai. Izmantojam katru iespēju, lai izrautos no Limbažu rajona, kur atrodas mūsu administrācija,” uzskata Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktors Valērijs Seilis. Viņš Kārķu pagasta deputātiem novēlēja turpināt iesāktās aktivitātes dabas aizsardzības jomā.
“Es priecājos par iespēju piedalīties šajā talkā. Gandrīz neticami, ka talciniekiem ir iespējams piedalīties šādā darbā. Ieejot mežā, pat nevarēja nojaust, ka tur ir tik nozīmīgi akmeņu krāvumi. Iespējams, ka šīs vietas enerģētika mums palīdzēja paredzēto darbu veikt nepilnu divu stundu laikā. Gandarījums ir liels, jo paveiktais darbs ir acīm redzams,” “Ziemeļlatvijai pauda Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žanete Matijesku.
