Eleganti ģērbti, ar spožiem instrumentiem, jautri un atraktīvi, skanīgām balsīm un dziesmām — tāds ir pirmais iespaids, kad uz skatuves kāpj kvartets “Bellaccord”.
Eleganti ģērbti, ar spožiem instrumentiem, jautri un atraktīvi, skanīgām balsīm un dziesmām — tāds ir pirmais iespaids, kad uz skatuves kāpj kvartets “Bellaccord”.
Ansamblī “Bellaccord” muzicē četri vīri: Kaspars Gulbis (akordeons), Mareks Auziņš (basģitāra, kontrabass un vokāls), Dainis Garūts (tenorsaksofons, klarnete un vokāls) un Edijs Everss (vokāls un altsaksofons).
Grupu vieno kopējs muzicēšanas prieks, bet koncertos un citās uzstāšanās reizēs, kā arī sarunā ar “Ziemeļlatviju” kolektīva vadības grožus uzņemas Edijs.
Gribam attīstīt akustisko muzicēšanu
“Esam muzikanti. Spēlējam dažnedažādos pasākumos,” iepazīstoties saka Edijs. Tieši viņu parasti atrod vai sazvana pasākumu organizatori, kuri vēlas, lai viņu rīkoto atpūtas vai izklaides vakaru kuplina Siguldas dziedošais kvartets.
Afišas vēstīja, ka Smiltenē uzstāsies “Bellaccord”, bet no tām pretī vērās iepriekš redzētā un dzirdētā ansambļa “Trīs runči” sejas. “Tas bija tāds viens etaps. Ilgu laiku strādājām, spēlēdami dažādos pasākumos deju mūziku un bijām “Trīs runči”. Pastāvēšanas laikā grupai izveidojušies divi nosaukumi. Lai nerastos neskaidrības, esam nolēmuši, ka paliksim pie “Bellaccord”,” piebilst menedžeris. Šobrīd grupa grib attīstīt muzicēšanu ar akustiskiem instumentiem: akordeonu, kontrabasu, bungām un tamlīdzīgi, tāpēc radās nosaukums “Bellaccord”, kas sasaucas ar vēsturisku, senu laiku. “Tematika nemainās, vienkārši skanējums ir nedaudz spilgtāks,” paskaidro Edijs.
Katrs grupas dalībnieks ir spilgta personība — arī ikdienā “Bellaccord” muzikanti ir cieši saistīti ar mūziku. Kaspars studē Mūzikas akadēmijā, kur šogad beigs maģistrantūru. Viņš izzina akordeona spēli. Dainis ir saksofona un klarnetes spēles pedagogs Siguldas bērnu mūzikas skolā. Mareks savulaik absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju un ir Cēsu bigbenda vadītājs. Edijs ir beidzis Mūzikas akadēmijas vokālo katedru un grupā ir ne tikai saksofonists, vokālists un vakara vadītājs, bet arī organizators un menedžeris.
Vai augstāko izglītību ieguvušiem mūziķiem spēlēt pasākumos deju mūziku tomēr nešķiet nenopietna nodarbošanās? “Kāpēc nenopietna? Darbs ir darbs. Tieši tas, ka zināšanu ir vairāk, palīdz profesionālāk un kvalitatīvāk nodot mūzikas emocijas, krāsas un pozitīvismu klausītājiem,” uzskata Kaspars. Cilvēki jau klausoties nezina, vai muzikants ir mācījies vai ne. Ja cilvēks pirmo reizi dzird un viņam patīk, tad viņš vēlas klausīties vēl un vēl. “Tāpēc jau mēs strādājam, ka mūs vēlas atkal un atkal redzēt. Tā šo koncertēšanu attīstām,” piebilst Kaspars.
Par piedāvājumiem nevar sūdzēties
Nereti valda uzskats, ka ar muzicēšanu maizīti nav nemaz tik viegli nopelnīt. Vai tam piekrīt arī “Bellaccord” vīri? “Ja jāteic atklāti, nevaru sūdzēties,” grupas viedokli pauž menedžeris. Līdz šim viņi lielākties muzicējuši saviesīgos slēgtajos vakaros. “Plašākai publikai esam bijuši neredzami,” secina muzikanti. Koncerts Smiltenē bija izņēmuma gadījums, kad tika īpaši gatavots pasākums plašākai publikai ar brīvdabas koncertu. Muzikanti gan apgalvo, ka ir vienlīdz atsaucīgi kā uzaicinājumiem spēlēt slēgtajos vakaros vai deju pasākumos, tā nodrošināt fona mūziku kafejnīcās vai sniegt priekšnesumus koncertos. “Viss atkarīgs no uzaicinājuma,” — tā Edijs. Viņš piebilst, ka līdz šim par piedāvājumiem uzstāties nevar sūdzēties. Vaicāts, vai atliek laika atpūtai, muzikants atjoko — viņi muzicējot mēdzot arī atpūsties. Gluži pretēji, ja ilgāku laiku neesot uzaicinājuma uz kādu pasākumu, šķietot, ka kaut kas nav īsti kārtībā.
Tā kā “Bellaccord” lielākoties spēlē saviesīgos pasākumos, muzicēšana prasa ilgas stundas. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc “Runčos” un arī “Bellaccord” neskan sieviešu balsis. “Sievietēm šāds darbs nebūtu īsti piemērots,” uzskata muzikanti.
Četri pavāri vāra vienu zupu
Vaicāti par nākotnes iecerēm un par to, kad ierakstu veikalu plauktos varēs nopirkt “Bellaccord” disku, muzikanti teic, ka darbs jau esot iesākts. Projektā paredzēts ierakstīt pasaulē populāras melodijas. Puse darba jau esot paveikta un, cerams, līdz gada beigām tikšot paveikta atlikusī puse.
“Bellaccord” izpilda populāras un bieži skandētas dziesmas. Kā viņi tām piešķir savu skanējumu? “Katram izpildītājam ir savs skats uz skaņdarbu. Man šķiet, ka vajadzētu darīt tā, un es to daru pēc savas saprašanas. Katrs ansambļa dalībnieks ieliek dziesmā kaut ko no sevis. Esam četri pavāri, kuri vāra vienu zupu,” salīdzina Mareks.
Kad neaicinās, pāries uz tehno
Šādā sastāvā un ar jauno nosaukumu muzikanti kopā strādā jau gadu. “Runču” vēsture gan ir ilgāka — jau 13 gadu garumā. No pirmā “Runču” sastāva ansamblī spēlē Edijs un Dainis. Vēlāk pievienojies Kaspars un Mareks. Cik gadus nākotnē viņi plāno savu “Bellaccord” muzicēšanu? “Kamēr būsim tik sirmi kā Dainis,” pajoko Edijs, bet Mareks steidzas papildināt, ka spēlēšana ilgšot, kamēr vien būs pieprasījums pēc tādiem jautrīšiem kā viņi. “Kad vairs neviens neaicinās, pāriesim uz tehno,” ar jautru sejas izteiksmi saka Mareks.
Uz provokatorisko jautājumu, vai “Bellaccord” ir dārgs muzikantu kolektīvs, Mareks steidzas atstāstīt kādā žurnālā izlasītu mūziķu cenrādi. “Mēs jutāmies bēdīgi pārsteigti, ka bijām priekšpēdējā vietā,” — tā Mareks. “Bijām sarūgtināti, tāpēc domājam, ka nākotnē vajadzētu šajā jautājumā vairāk saspringt, lai tiekam vismaz viducī. Citādi mūs neviens vairs nopietni neņems. Tik lēti muzikanti. Droši vien, ka ir arī tādi pasākumi, uz kuriem muzikantus, kas prasa mazāk par 1000 latiem, nemaz neaicina,” ironizē Edijs.
Vaicāti, kad atkal muzikantus varēs dzirdēt Smiltenes pusē, viņi novēl saulainu vasaru, daudz izklaides pasākumu un ballīšu un neaizmirst arī “Bellaccord”.
