Nupat portālā «Delfi» parādījās ziņa, ka Latvijas iedzīvotāji samērā maz uzticas politiskajām partijām. Ievērojami lielāku uzticību izpelnījušies masu mediji.
Nupat portālā “Delfi” parādījās ziņa, ka Latvijas iedzīvotāji samērā maz uzticas politiskajām partijām. Ievērojami lielāku uzticību izpelnījušies masu mediji. Par to liecina Eiropas Komisijas sagatavotais “Eirobarometer” nacionālais ziņojums par Latviju.
Pagājušā gada oktobrī un novembrī aptaujāti 1005 cilvēki, vecāki par 15 gadiem. Ja Eiropas Savienībā (ES) politiskajām partijām vidēji uzticas 17 procenti iedzīvotāju, tad Latvijā pilnībā uzticas tikai seši procenti aptaujāto. Ziņojuma autori norāda, ka patlaban Latvijā politiskās partijas ir ekonomisko grupējumu politiskās varas ierocis, nevis īsteno sabiedrības intereses. Tik zems rādītājs liecina, ka valstī vēl tikai top pilsoniska sabiedrība. Lietuvā un Igaunijā partijām uzticas tikpat, cik vidēji ES. Arī parlamentam Latvijā uzticas ievērojami mazāk (21%) kā citviet Eiropā. Aptaujas dati liecina, ka sarūk arī atbalsts baznīcai un reliģiskajām organizācijām. Tomēr uzticēšanās presei Latvijā ir 69 procenti. Eiropā masu medijiem uzticas puse iedzīvotāju.
Vēlēšanām tuvojoties, politologi aizvien biežāk runā par to, ka paredzama zema vēlētāju aktivitāte. Publicists Uldis Birģelis uzskata, ka piedalīties vēlēšanās ir absolūti bezjēdzīgi. Salīdzinot izmaksas ar iespējamo ieguvumu, vērtīgāka būtu grāmatas lasīšana vai pastaiga pa mežu. Nereti vērojot politiķu reālos darbus un vārdus, zūd jebkāda nojausma par kandidāta orientāciju. Mazajās pilsētās šajā ziņā ir vieglāk. Par katru no deputātu kandidātiem cilvēkam izveidojas savs viedoklis, jo šis cilvēks ir kā uz delnas. Mazajās pagastu pašvaldībās ir gluži tāpat — ja pagasts savu dzīvīti knapi velk, tad otrreiz šādam pagasta padomes priekšsēdim izredzes tapt ievēlētam ir niecīgas. Tomēr politiskajos procesos redzama arī otra galējība. Ko domāt par tām vietām, kur nav nevienas vēlēšanu listes vai ir tikai viena? Konkurences nekādas. Ko lai šajā gadījumā saka par jēdzienu “pilsoņa pienākums” un “ja jūs nebalsosiet, jums nebūs tiesību kritizēt”? Tas nozīmē, ka ar politisko varu mums kaut kas nav kārtībā, un tauta to intuitīvi jūt. Ne jau visi politiķi ir negodīgi, bet šim amatam ir tāda negatīva aura. Muļķīgi būtu aicināt cilvēkus neiet uz vēlēšanām, jo tieši tās ir demokrātijas balsts. Tomēr ir jūtams kaut kas tāds, kas ar aizdomām liek skatīties uz politiķu solījumiem.
