Pagājušās nedēļas beigās vairākos Latgales rajonos ganībās no knišļu uzbrukumiem nobeidzās liels skaits mājlopu.
Pagājušās nedēļas beigās vairākos Latgales rajonos ganībās no knišļu uzbrukumiem nobeidzās liels skaits mājlopu. Pagaidām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti vēl nav noskaidrojuši, vai knišļi ir inficēti ar kādu mājdzīvniekiem bīstamu infekciju.
Līdz vakardienai kritušo liellopu skaits palielinājās, bet Vidzemē gadījumi, kad no insektu kodieniem būtu nomiruši mājlopi, vēl nav konstatēti. PVD Valkas pārvaldes speciālisti ir informējuši visus veterinārārstus par to, kā jārīkojas, ja no knišļu uzbrukumiem līdzīga situācija radīsies Valkas rajonā.
“Sestdien, tiklīdz saņēmu informāciju par notikušo Latgalē, sazinājāmies ar visiem privātās prakses veterinārārstiem un norādījām, kādas metodes jāizmanto dzīvnieku pasargāšanai no knišļiem. Pagaidām neesmu saņēmis informāciju par kādu bojā gājušu dzīvnieku mūsu rajonā. Pārvaldei piezvanīja kādi pieci zemnieki un konsultējās par to, kas jādara, ja insekti sāks apdraudēt viņu ganāmpulku. Pēc tās informācijas, ko pirmdien saņēmām līdz pulksten 10.00, Latvijā no knišļu uzbrukumiem ir miris 421 liellops, divas cūkas, septiņi zirgi un divas aitas. Visvairāk kritušo mājdzīvnieku ir Preiļu un Krāslavas rajonā,” informē PVD Valkas pārvaldes vadītājs Harijs Stonka.
Viņš stāsta, ka pirms dažiem gadiem Latgalē bijuši līdzīgi gadījumi, bet mazāk kā tagad. “Pēc manām domām, Latgalē tādu situāciju veicinājušas daudzās nekultivētās ganības, no kurām vairākas ir pārpurvojušās, tādēļ knišļu tur ir vairāk. Tas, vai knišļi inficējušies ar kādu infekciju, kas bīstama mājdzīvniekiem, laboratoriski jāpierāda. Saimniekiem karstā laikā mājlopi jāuzmana vairāk. Ja govis ir aizdzītas tālākās ganībās, tās biežāk jāapmeklē un jānovērtē situācija, jo dzīvniekiem nav daudz iespēju atgaiņāt knišļus,” saka H. Stonka.
Latgales zemnieki vienu brīdi uztraucās, ka veterināraptiekās aptrūkušies medikamenti knišļu kodumu ārstēšanai un ķīmiskie līdzekļi to atvairīšanai. PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre svētdien radiointervijā paziņoja, ka tagad šī problēma atrisināta, jo uz Latgali devušies pieci transportlīdzekļi ar vajadzīgajiem medikamentiem. “Ja gadījumā zemnieki uzreiz nevar iegūt nepieciešamos aizsarglīdzekļus, knišļu atvairīšanai var izmantot arī cepamo eļļu, ar to ieziežot govju muguras,” iesaka V. Veldre. Viņš nolēmis painteresēties Valsts meža dienestā, vai mežos nav novērota kādas infekcijas izplatīšanās zvēru vidū. Valkas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Valdēns uz šo jautājumu atbild noliedzoši. “Buki un stirnas skraida, vēl nevienu slimu vai kritušu zvēru neesam atraduši,” saka A. Valdēns.
Valkas rajona zemnieki, kuriem pieder lieli govju ganāmpulki, lielākoties jau ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai knišļi dzīvniekus neapdraudētu. “Es konsultējos ar PVD speciālistiem un, domāju, visu esmu izdarījis pareizi. Govis fermā turu nepiesietas. Tur tās atrodas zem jumta, kas pasargā gan no karstuma, gan odiem. Esmu ieslēdzis arī ventilatorus, jo gaisa plūsma knišļiem nepatīk. Saimniecībā ir sagādāti arī vajadzīgie ķīmiskie līdzekļi knišļu noindēšanai,” stāsta Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Kalējiņi – 1” īpašnieks Kaspars Putrālis.
