Skolnieču ilustrācijas nokļuvušas Jāņa Baltvilka dzejoļu grāmatā.
Skolnieču ilustrācijas nokļuvušas Jāņa Baltvilka dzejoļu grāmatā
Pavisam nejauši, skatoties jaunākās grāmatu ziņas, Brantu pamatskolas skolotāja pamanījusi pazīstamus zīmējumus. Tās bija vecāko klašu divu skolnieču ilustrācijas jaunākajai dzejnieka Jāņa Baltvilka grāmatai.
Projektu nedēļas noslēgumā svinīgā līnijā Brantu pamatskolā ar atzinības rakstiem tika suminātas divas 8. klases skolnieces Laura Ieviņa, Solvita Ozoliņa un viņu vizuālās mākslas skolotāja Biruta Zauska. Skolnieces pagājušajā mācību gadā piedalījās konkursā – Jāņa Baltvilka dzejas ilustrēšanā.
“Skatoties apgāda “Zvaigzne ABC” grāmatu ziņas, pamanīju, ka vienā no tām bija mūsu skolnieču zīmējumi. Tāpēc jau nākamajā dienā devos uz pilsētas grāmatnīcu, lai uzmeklētu grāmatu “Saruna ar magoni”,” par nejauši redzēto televīzijā priecājas vizuālās mākslas skolotāja Biruta Zauska.
Skolotāja stāsta, ka par zīmējumiem jau bija piemirsusi, bet tagad priecājas, ka no 30 grāmatā esošajām ilustrācijām trīs ir Brantu pamatskolas skolnieču zīmētās.
Vēl svinīgajā līnijā tika pārrunāts, kā skolēniem veicies projektu nedēļā, jo gan maziem, gan lieliem darba netrūka.
Jaunāko klašu audzēkņi iesaistījās konkursā “Mūsu baltā piena puķe”, kuru organizē Latvijas siera klubs. Projektu nedēļā, gatavojoties konkursam, skolēni pētīja pagasta un tuvākās apkārtnes lopkopības attīstību. Dodoties uz saimniecībām un fermām, skolēni speciālistiem uzdeva sev interesējošus jautājumus par lopkopību.
Vēl skolēni meklēja mīklas, ticējumus, seno laiku piena produktu receptes, rakstīja esejas un sacerēja dzejoļus par piena produktiem.
Sākumskolas skolotāja Dzintra Cerbule stāsta, ka paši jaunākie skolēni aizrautīgi strādājuši un sacerējuši dzejolīšus. “Skolēni strādāja tikai skolā, citādi mājās tiem palīdzētu vecāki. Viens no audzēkņiem bija sacerējis dzejoli:
Ja es dzeršu pienu, būšu spēcīgāks.
Ja es ēdīšu sieru, būšu apaļāks.
Ja es ēdīšu biezpienu, būšu gudrāks, tāpēc, māmiņ, pērc man pienu katru dienu. Lūdzu!” otrklasnieka dzejolīti skaita skolotāja Dz. Cerbule.
Savukārt vecāko klašu skolēni veidoja dzimtas koku un tuvāk iepazina dzimteni.
