Gunta Drone
LATVIJĀ
Nekur es nevaru tā sapņot,
raugoties zvaigznēs,
Nekur es nevaru tā ilgoties,
izejot saulrietā,
Nekur es nevaru tā mīlēt,
jo Tu esi šeit…
Latvijā manā!
Nekur es nevaru tik brīvi elpot,
vēja apmīļota,
Nekur es nevaru tik droši soli spert
caur ozolu gatvi,
Nekur es nevaru iesēsties mākonī baltā
un ielidot Paradīzes dārzos,
Vien šeit, Latvijā manā!
Nekur tā negriež grieze vakarā klusā
riku no rudzu maizes,
Nekur tā neiedzied ievziedu laiku
lakstīgalas dziesma,
Nekur tā negaida svēteļus baltos
pārnākam mājā,
Kā Latvijā manā!
* * *
Mēs varam ik svētkus
sarkanbaltsarkano karogu “kārt”.
Tas neplīvos lepni,
ja sirdī ilgas pēc verdzības augs!
Mēs varam “Dievs, svētī Latviju”
dziedāt ik dienu.
Tā neskanēs brīvi,
ja mēs kā mūžīgie lūdzēji būsim!
Mēs visur varam teikt “Brīvība”
un paši tam ticēt,
Aizvērt acis un maldos grimt,
aizslēgt muti un klusēt, kad sit!
Kur Latvija mana?
Kur tauta mana?
Tā nīkst savā zemē,
Kangaru važās.
Tā nespēkā raud,
jo sirds salauzta kluss…!
