Justīne Buliņa, Raunas bērnu un jauniešu centra vadītāja:
– Patriotisms ir sistemātisks process, tas, kā es sevi saredzu, dzīvojot Latvijā. Ja rūpējies par vidi, kurā dzīvo, tad vari justies tai piederīgs. Ja jūties piederīgs šai valstij, tad patriotisms atnāk pats no sevis. Ikdienā piedomāju nevis pie tā, kas ir manās kājās, bet par to, kur ir nolikta mana pēda, kā tas ietekmēs vidi man apkārt ne tikai mītnes vietā, bet manā dzimtenē. Tieši tāpēc svētkos karoga pacelšana un lentītes piespraušana ir pašsaprotama, tas nāk no sirds.
Gunta Mangale no Blomes pagasta, z/s “Vecvindas” saimniece:
– Skaistāku, piemērotāku vietu dzīvošanai nevaru iedomāties par mūsu Latviju. Lai ko citi arī teiktu, mūsu Latvija ir Dieva dots skaistākais, sirdij tuvākais zemes stūrītis. Savā lauku sētā dzīvojam jau piektajā paaudzē. Tas ir tas patriotisms – piederība savai dzimtajai vietai, tēvu zemei, tā teikt, turēšanās pie saknēm. Mūsu lauku sētā vienmēr svētkos mastā plīvo karogs.
