“Elektroniskās
saziņas procesā emociju izpausmei izmantotās rakstzīmes,
rakstzīmju grupējumus vai stilizētus grafiskus attēlus angļu
valodas ietekmē latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt par “emodži”
(pēc angļu vārda “emoji”, kas aizgūts no japāņu
valodas), reizēm arī par “sejiņām”, “smailijiem” vai
“reakcijām”. Sastopams arī vārds “emotikoni”.
Literārajā valodā tās saucamas par emocijzīmēm.” Tāda ir
ikdienas elektroniskajā saziņā ierasto emocijzīmju definīcija.
Šādu apzīmējumu atbalstījusi arī Terminoloģijas komisijas
Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas
terminoloģijas apakškomisija. Par emocijzīmēm šos simbolus
iesaka dēvēt arī valodnieki.
Vairāk par
emocijzīmju pirmsākumiem un attīstības tendencēm, valodnieku
domām par emocijzīmēm un tekstu tulkošanu tajās, emocijzīmju
ietekmi, populārākajām emocijzīmēm un slepeno valodu
raidierakstā “Pieturzīmes”, kas klausītājus izglīto par
valodu un tās lietojumu, runā valodniece Aiga Veckalne.
Pirmā emocijzīme
– kļūdas dēļ
Valodniece stāsta,
ka pirmā emocijzīme (angl. “emoticon”) esot radusies drukas
kļūdas dēļ – 1862.gada augustā laikraksts “The New York
Times” prezidenta Abrahama Linkolna runas atšifrējumā
neplānoti iespieda “:)”. Savukārt 1982.gadā
datorzinātnieks Skots Fālmans apzināti izmantojis emocijzīmes jeb
joka norādes, lai novērstu pārpratumus Kārnegija un Melona
Universitātes tiešsaistes saziņas platformā. Šādiem simboliem
nav savas atsevišķas tastatūras, tāpēc to popularitāti jo īpaši
veicināja ziņojumapmaiņas programmas “AOL” parādīšanās.
Savukārt 1999.gada
februārī japāņu ekonomists Šigetaka Kurita izveidoja 176
emocijzīmes (angl. “emoji”), lai aizvietotu daudzos
hieroglifus un skaidri attēlotu emocijas un abstraktas idejas. Tās
kļuva īpaši populāras, kad pirms desmit gadiem viedierīcēs tika
iekļauta jauna emocijzīmju tastatūra, un šogad septembrī, kā
vēsta organizācija “Emojipedija”, kas pēta emocijzīmju
lietojumu, ir pieejamas vairāk nekā 3633, arī aktuālajai
pandēmijas tēmai atbilstošas, piemēram, ziepes, vīruss, seja ar
aizsargmasku un tamlīdzīgi.
Ir sava
svinamdiena
Vai emocijzīmes ir
tikai krāsainas bildītes vai arī jauna un universāla valoda, kuru
saprot ikviens? “Savā ziņā tā tiešām ir – emocijzīmju
valodā ir tulkotas grāmatas (piemēram, Hermana Melvila “Mobijs
Diks jeb Baltais valis”), ir pieejams tiešsaistes tulkotājs,
“Emocijzīmjupēdija” (arī latviski), savukārt jau 2015.gadā
Oksfordas vārdnīcas gada vārds bija smaidiņš ar prieka asarām
(��), ko, starp citu, mūsdienu jaunieši vairs nemaz
neizmantojot,” stāsta A.Veckalne
Emocijzīmēm ir arī
sava svinamdiena – 17.jūlijs ir Pasaules emocijzīmju diena.
Šogad jūlijā
veiktajā pētījumā (“Adobe.com”) 89 procenti emocijzīmju
lietotāju pasaulē atzīst, ka viņiem ir vieglāk sazināties,
izmantojot emocijzīmes, un ka tās novērš pārpratumus un valodas
barjeru.
Var radīt
pārpratumus
Tomēr valodnieki
emocijzīmes par jaunu valodu neuzskata. “Gan tāpēc, ka tām nav
noteiktas sistēmas un gramatikas, gan arī tāpēc, ka ar tām vien
nepietiek, lai sekmīgi un precīzi nodotu vēstījumu. Taču tās
noteikti palīdz kā neverbālās komunikācijas norādes tiešsaistes
sarunās, lai izteiktu prieku sajūsmu, ironiju, skumjas, dusmas un
citas emocijas un izvairītos no iespējamiem pārpratumiem,
piemēram, lai norādītu, ka uzrakstītais ir joks,” skaidro
valodniece.
Tāpat jāņem vērā,
ka emocijzīmes var ietekmēt saziņu un valodu arī nelabvēlīgi,
tāpēc lietojamas ar mēru un piemērotās situācijās. “Turklāt
arī tās var pārprast – viens un tas pats attēls var izraisīt
atšķirīgas asociācijas, jo, protams, jāņem vērā arī
starpkultūru atšķirības. Arī tehnoloģijas un teksta kodējums
var izspēlēt ļaunu joku,” saka A.Veckalne. Piemēram, kas
sūtītājam, e-vēstuli nosūtot, izskatās pēc smaidiņa,
adresātam var pastkastītē parādīties kā “J”. Turklāt
viena un tā pati emocijzīme var izskatīties atšķirīgi “iOS”
un “Android” viedierīcēs, radot dažādus pārpratumus.
Pastāv arī slepenā valoda
Valodniece uzsver – ne visas emocijzīmes ir tik nevainīgas, kā
izskatās. “Piemēram, persika simbolu (��) tikai
septiņos procentos gadījumu izmanto, lai runātu par augļiem.
Daudz biežāk ar to apzīmē ķermeņa daļu, uz kuras bieži vien
pavadām lielāko dienas daļu. Mūsdienu jauniešiem emocijzīmes
var kalpot kā sava veida slepenā valoda, lai vecāki nevarētu
saprast ziņojumus (piemēram, ����
izmanto, lai izteiktu kautrīgumu un nervozitāti, runājot par
flirtēšanu). Dažu emocijzīmju izmantošana (��, ��,
��) pat ir izraisījusi vairākas aizturēšanas un
apcietināšanas, jo ir uzskatītas par draudiem,” stāsta
A.Veckalne.
Piešķir emocijas mārketinga tekstos
Un vēl viens aspekts. Emocijzīmes “atsvaidzina” un
piešķir emocijas un krāsas arī satura mārketinga tekstos,
piemēram, “Instagramā”. Valodniece gan iesaka nepārspīlēt un
neizmantot vairāk par piecām visā tekstā. “Vislabāk tās
novietot teikuma sākumā vai beigās, bet ne vidū, izmantot kā
uzsvērumpunktus, kas piešķirtu atpazīstamību, un noteikti
nevajadzētu ar tām aizstāt vārdus – lasītājam būs grūtāk
izlasīt uzrakstīto,” padomu dod speciāliste.
E-pasta saziņā gan vajadzētu būt piesardzīgākam. “Iesaku
tās nelietot ļoti bieži un lietot tikai tad, ja otra puse
neiebilst, tādēļ vislabāk tās lietot tikai tad, ja sarunbiedrs
sāk pirmais,” iesaka A.Veckalne.
Populārākās emocijzīmes
Visbiežāk
lietotās emocijzīmes “tviterī” 2020.gadā:
�� smaidiņš ar prieka
asarām;
�� aizgūtnēm raudoša
seja;
�� smaidoša seja ar
sirds formas acīm;
�� lūgšanā vai
pateicībā saliktas rokas.
Avots: “Emojipedia.org” (pēta emocijzīmju lietojumu)
Emocijzīmes – Pasaules balvas ieguvējas 2021
Katru gadu “Emocijzīmjpēdija” izziņo Pasaules emociju
balvas ieguvējus vairākās kategorijās. 2021.gadā balvas ir
šādas:
Populārākās jaunās emocijzīmes. Piešķirts
“Sirds ugunī” (“Heart on Fire”) ❤️��
Gaidāmās emocijzīmes, kas interneta platformās
nonāks 2022.gadā. Piešķirts “Kūstošajai sejai” (“Melting
face”) (attēlā)
Visvairāk 2021.gadam atbilstošākā emocijzīme.
Piešķirts “Šļircei” (“Syringe”) ��
Mūža sasniegums – visbiežāk izmantotā
emocijzīme. Piešķirts “skaļi raudošai sejai” (“Loudly
Crying Face”) ��
Avots: “Emojipedia.org”
(pēta emocijzīmju lietojumu)
