Kā iespējams izskaust aplokšņu algas un darba līguma neslēgšanu?
Kā iespējams izskaust aplokšņu algas un darba līguma neslēgšanu?
Zigmārs Doršs, Ziemeļvidzemes reģionālā valsts darba inspekcijas inspektors:
Vaina jādala visiem
Viss ir novēlots, bet cerams, ka ar laiku atgriezīsies normālās sliedēs. Algas maksāšana aploksnē Latvijā ir liela problēma, bet ne provincē. Tas vairāk ir vērojams galvaspilsētā un citās lielākajās pilsētās. Tāpat ir ar darba līgumu nenoslēgšanu. Valkas rajonā ar to sastopoties, nākas secināt, ka ir maz tādu zemnieku vai uzņēmēju, kas kaut kādas muļķības vai nesaprašanas dēļ to būtu darījuši. Tam, protams, var būt vairāki iemesli. Piemēram, tie, kas strādājuši padomju armijā vai milicijā, tagad saņemot izdienas pensiju, vēl domā, kā pieskrubināt klāt. Tādam cilvēkam jau daudzmaz būtu likumi jāpārzina un jāsaprot, ka tā rīkoties nevar.
Tas viss ir pašu cilvēku slinkuma un izlaidības dēļ, bet vaina jāsadala visiem – gan darba devējiem, gan ņēmējiem.
Ja pats nedomās par sevi, tad uz Dievu vien nevarēs paļauties.
Anonīms Smiltenes uzņēmējs:Tā ir dzīves nepieciešamība
Nav jāizskauž aplokšņu algas un jāmaksā nodokļi šai valstij. Šķiet, ka diezgan daudz uzņēmumu saviem darbiniekiem algu maksā aploksnē. Protams, valstij paiet nauda garām un kāds ministrs sev nevarēs iegādāties kārtējo vasarnīcu vai jaunu auto.
Dotajā brīdī ir izveidojusies situācija, ka pat vislielākie Latvijas patrioti, tādi kā es, uzskata, ka viss iet uz slikto pusi un jo mazāk samaksā valstij, jo labāk. Ja kādreiz skeptiski skatījos uz to, ka daudzi brauc strādāt uz Īriju, tad tagad tas ir normāli un saprotami. Īrijā var labāk un vieglāk nopelnīt, nekā šeit, nodarbojoties ar savu biznesu. Pietiekami daudz ir arī valsts institūciju, kas pieprasa naudu jau par to vien, ka cilvēks vispār strādā. Tāpēc nav jābrīnās, ka darba devēji maksā algu aploksnēs. Protams, labāk ir tad, ja visi papīri kārtībā un ne no viena nav jābaidās. Bet tā jau ir dzīves nepieciešamība. Esmu zaudējis cerības, ka šajā muļķu zemē kādreiz būs labāk.
Gita Mūrniece, a/s “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja:
Virzās uz labo pusi
Pozitīvais ir tas, ka tagad bankas kredītus klientiem izsniedz attiecīgi pēc viņu ieņēmumiem, kas būtiski samazina aplokšņu algu. Vairāk vai mazāk ir nepieciešami šie kredīti, un cilvēki tos nedabūs, ja viņiem ir uzrādīti minimālie ienākumi. Otrs faktors, kas man šķiet, ir ļoti labi pārredzams – tas, ka katru mēnesi uz Valsts ieņēmumu dienestu uzņēmumi sūta darbinieku ieņēmumu deklarācijas. Īpaši jau pagājušajā un aizpagājušajā gadā, kad darbinieku staigāšana jeb kadru maiņa bija liela. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests ir pirmais, kas redz un izdara analīzi, kāpēc, piemēram, darbinieks, kurš iepriekš pelnīja 300 latus kādā uzņēmumā, pārgājis uz citu, kur pēkšņi viņš sāk deklarēt tikai 120 latus.
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka liela problēma bija vērojama būvniecībā un mežizstrādē, kur es nevarēju konkurēt ar tādām naudas summām, ko tur cilvēki saņēma uz rokas. Pašlaik ir jūtama šīs tendences samazināšanās, jo īpaši tagad, kad šīs sfēras stagnē. Viss virzās uz labo pusi.
