Kā zināms, krievu skolu aizstāvības štābs nākamā mācību gada sākumā plāno rīkot jaunas aktivitātes (lasīt — nekārtības) pret mācīšanos latviešu valodā mazākumtautību mācību iestādēs.
Kā zināms, krievu skolu aizstāvības štābs nākamā mācību gada sākumā plāno rīkot jaunas aktivitātes (lasīt — nekārtības) pret mācīšanos latviešu valodā mazākumtautību mācību iestādēs.
Ja valsts vara joprojām neko nedarīs šo akciju izskaušanā, tā vairs nebūs demokrātija, bet infantilisms, jo nu jau bez palielināmā stikla ir ieraugāms šīs kustības galvenais mērķis — nepieļaut krievu tautības jaunākās paaudzes integrēšanos Latvijas sabiedrībā.
Proti, promaskavisko spēku darbība mūsu valstī radījusi situāciju, ka nu vairs jauniešiem, kuri neprot latviešu valodu, nav problēmu iegūt augstāko izglītību un pēc tam arī atbilstošu darbu, jo, pēc pašreizējās atklātībā zināmās informācijas, valstī apmēram 70 procentu dažāda veida rūpniecisko un pakalpojumu uzņēmumu atrodas Krievijas privātsabiedrību īpašumā. Agrāk Latvijas amatpersonu galvenais arguments, ka mazākumtautību jauniešiem valsts valoda jāprot tādēļ, lai viņi varētu iestāties augstskolās un iegūt augstāko izglītību, nu zaudējis nozīmi, jo tagad augstskolas diplomu var saņemt privātajās mācību iestādēs, kurās viss notiek krievu valodā. Turklāt dzīvē ir novērots, ka firmās, kuras pārvalda krievi, lielākoties darbā pieņem tikai šīs tautības cilvēkus. Jāpiebilst gan, ka dažas tādas augstskolas mūsu valstī nav oficiāli reģistrētas, taču tas ir neliels šķērslis to absolventiem dabūt darbu, jo viss atkarīgs no darba devēja subjektīvā lēmuma. Vēl ir tāda lieta, ka Izglītības un zinātnes ministrijas inspektoriem nereģistrētās augstākās mācību iestādes nav tiesību kontrolēt, tātad nav arī pārskata par to, kādas ir mācību programmas un kā, piemēram, tajās māca sabiedriskās zinības un vēsturi.
Situācija rāda, ka Maskavas attiecīgo dienestu speciālisti nav muļķi un prot virtuozi strādāt, izmantojot mūsu valstī apstiprinātās demokrātijas normas.
Nesen televīzijā žurnāliste Baiba Strautmane izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei uzdeva jautājumu: kādēļ tad mums tagad par katru cenu jācenšas cittautiešiem uzspiest valsts valodas mācīšanos, ja viņi gluži labi var iegūt gan augstāko izglītību, gan vēlāk darbu, to nezinot? Ministre uz šo jautājumu īsti nevarēja atbildēt, kā vienīgi to, ka viņas vadītā iestāde strādā, ievērojot valsts likumus un instrukcijas. Protams, protams, diemžēl ministrijas pārraudzība notiek vienīgi oficiāli reģistrētajās mācību iestādēs.
Tādas situācijas esamībā nevar vainot vienīgi Krievijas ēnu kardinālus, kuri izstrādā stratēģiju ar mērķi uzturēt nošķirtību latviešu un krievu starpā, jo mazākumtautību tiesību kvēla aizstāvēšana pašlaik ir Krievijas galvenais temats ideoloģijā, kas vērsta pret Latviju. Lai citā valstī no ārpuses spētu izveidot tai nelabvēlīgu situāciju, jābūt arī atbalstam no iekšpuses.
Lietuvā tagad ir pārtrauktas mācības Baltijas Krievu institūta filiālē, jo šīs valsts drošības dienesti secinājuši, ka filiāles darbība neatbilst Lietuvas interesēm.
Lojalitāte pret šādām augstākajām mācību iestādēm var beigties ar to, ka Latvijā izveidojas ievērojams krievu inteliģences slānis. Tas pats par sevi nekas slikts nav, bet, ja tas notiek bez integrēšanās tās valsts sabiedrībā, kurā šie cilvēki dzīvo, tad plaisa starp dažādu tautību pārstāvjiem tikai palielināsies, ko veiksmīgi saviem mērķiem varēs izmantot Krievija. Ja jau tagad vairāk par pusi ražošanas kapitāla pieder Krievijas kompānijām, tad nav garantijas, ka šie īpašumi nākotnē nepalielināsies. Kas paliks valsts pilsoņiem — tāds ir jautājums.
