Pēc 77% vecāku domām,
nenoteiktība par to, ka Covid-19 dēļ bērniem jebkurā brīdī var nākties jau
atkal pāriet uz attālinātām mācībām, rada viņos papildu stresu un spriedzi,
liecina veiktā aptauja. Arī psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas
centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs ir vienisprātis, ka neziņa satrauc ne
tikai bērnus, bet rada arī papildu stresu un spriedzi vecākiem, rezultātā
veidojot “labvēlīgu augsni” konfliktiem ģimenē.
Skolēni visā Latvijā
šo mācību gadu uzsāka klātienē, taču Covid-19 dēļ jau septembra pirmajās
nedēļās daudzas skolas vai klases pārgāja uz attālinātām mācībām. Lai gan
skaits visu laiku mainās, arī aizvadītajās nedēļās tiek regulāri ziņots par
vairākiem desmitiem klašu un pat skolu, kas mācības kādā laika periodā turpina
attālināti.
Tikmēr veiktā
aptauja atklāj, ka nenoteiktība par bērnu mācību procesu satrauc vairākumu
Latvijas vecāku. Vaicāti, vai nenoteiktība par to, ka Covid-19 dēļ bērniem var
nākties atkal pāriet uz attālinātām mācībām, rada papildu stresu un spriedzi,
43% vecāku atbildējuši apstiprinoši, bet 34% atzīmējuši variantu “drīzāk jā”.
Savukārt 17% aptaujāto atzīmējuši “drīzāk nē”, kamēr 5% nepiekrīt tam, ka
nenoteiktība par mācību procesu rada papildu stresu un spriedzi. 1% respondentu
atbildēja, ka nezina atbildi uz šo jautājumu.
N. Sakss
Konstantinovs norāda, ka ilgstoša atrašanās nenoteiktības apstākļos paaugstina
spriedzi ne vien vecākos, bet arī bērnos, kuri burtiski projicē savu vecāku
sajūtas, kļūstot nemierīgāki un satrauktāki. Ja problēma netiek preventīvi
risināta, tik sakāpinātā ģimenes ekosistēmā konflikti var būt ikdiena.
“Stress un spriedze,
ko rada nenoteiktība, negatīvi atspoguļojas attiecībās ģimenē, kas ir pat
krietni svarīgākas par mācībām. Kāpēc? Ja “robus” mācībās laika gaitā var
aizpildīt, tad konflikti attiecībās ir paliekoši un neizzūd pavisam. Liela loma
harmonisku ģimenes attiecību uzturēšanā ir tieši vecākiem. Bērni ļoti labi jūt,
ja vecāki ir stresa pilni un viņos pieaug spriedze. Bērni redz, ka pieaugušie
“salūzt”, un tas spēcīgi ietekmē arī viņus pašus. Viņi kļūst emocionāli
nestabili vai vienaldzīgi pret visu apkārt notiekošo. Bet, pieaugot spriedzei
ģimenē, konflikti ir neizbēgami. Galu galā, ja bērnu būs pārņēmis nemiers, tad
pieaugušais, esot stresa pārņemts, nespēs viņu nomierināt. Nenoteiktībai nevar
pielāgoties, taču varam palīdzēt ģimenēm pārdzīvot šo laiku,” saka N. Sakss
Konstantinovs.
Viņaprāt, šobrīd
stabilitātes sajūtu var veidot ne tikai pieņemot, ka perfekcijai ģimenes
ikdienā nav vietas, bet arī ieplānojot dažus atsevišķus notikumus, izbraucienus
vai aktivitātes, ap kuriem būvēt ģimenes kopā būšanas laiku. Tādā veidā
ieviešot dzīvē kaut ko, ko var skaidri paredzēt un zināt, ka tas notiks, arī
gaidīšanas un gatavošanās laiku padarot par sava veida ģimenes saliedēšanās
iemeslu.
Tāpat vecākiem
svarīgi mazināt spriedzi un stresu ne tikai pašiem sev, bet arī iemācīt to
bērniem. Tādēļ viņiem būtiski palīdzēt bērniem apgūt Pirmo psiholoģisko
palīdzību*, kur pieejama informācija gan par to, kā atpazīt riskus mentālajai
veselībai, gan ir iekļautas dažādas tehnikas, kā mazināt ikdienas spriedzi un
stresu.
Viņš arī uzsver, ka
skola nav tikai vieta, kur bērni apgūst zināšanas, tur tiek trenētas arī
dažādas prasmes, kas bērniem tālāk būs nepieciešamas visas dzīves laikā. Ja
ģimene nonāk attālināto mācību režīmā, vecākiem ir īpaši jāpievērš uzmanība,
lai šo prasmju treniņi neapstājas un jāpalīdz tās stiprināt. Un vienas no
vissvarīgākajām prasmēm, kuras bērni apgūst skolā klātienē, ir socializēšanās
un draudzēšanās, jo tās nākotnē būs svarīgas attiecību veidošanā – gan
privātajā dzīvē, gan profesionālajā jomā. Savukārt draudzēšanās digitālajā vidē
klātienes attiecības pilnībā neaizstāj. Šajā ziņā vecāki var sniegt padomus
bērniem, ka draudzības pamatā ir sarunas un interese arī par otra cilvēka
ikdienu – piemēram, satiekot skolas biedru, apvaicāties, kā viņam klājas,
uzklausīt otru un tad arī pastāstīt, kā pašam iet.
*Vairāk informācijas
par Pirmo psiholoģisko palīdzību ŠEIT.
*Aptauja veikta sadarbībā
ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tā īstenota 2021. gada septembrī,
aptaujājot vairāk nekā 700 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir skolas vecuma bērni.
