Pēc 15.novembra izglītības nozarē strādājošie darbu
klātienē varēs turpināt tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 pārslimošanas vai
vakcinēšanās sertifikātu, otrdien nolēma Ministru kabinets.
Līdz 15.novembrim mācības, izņemot augstskolās un koledžās,
un bērnu uzraudzību klātienē varēs sniegt arī personas, kas pēdējo 48 stundu
laikā ir veikušas Covid-19 RNS testu, pēdējo sešu stundu laikā veikušas
antigēna testu vai veikušas rutīnas skrīninga testu, un tas ir negatīvs.
Koledžās un augstskolās studiju programmas nemainīgi
turpinās īstenot tikai epidemioloģiski drošā vidē, proti, tiki ar Covid-19
vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Līdz novembra vidum izglītības iestādes turpinās organizēt
nodarbināto testēšanu sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19 testus, un
nodos attiecīgajai laboratorijai nodarbināto datus.
Vienlaikus valdība noteikusi pienākumu obligāti vakcinēties
konkrētām profesijām – izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas
izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības
pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās
kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās
studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes
laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.
Izglītības darbinieki, kuri ir sākuši vakcinācijas procesu
ar kādu Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet to nav pabeiguši, tiks
nodrošināti ar valsts apmaksāts rutīnas skrīningu līdz 15.novembrim. Savukārt
izglītības nozarē strādājošie, kas nebūs sākuši vakcināciju pret bīstamo
vīrusu, no 11.oktobra līdz 15.novembrim rutīnas skrīningu segs no saviem
personīgajiem līdzekļiem.
Lai arī valdībā nolēma jauno regulējumu atbalstīt,
izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) izteica aicinājumu
Ministru kabinetam nenoteikt konkrētu datumu – 15.novembri -, no kura
izglītības nozarē darbu varēs turpināt tikai ar Covid-19 sertifikātu.
Ministre atklāja, ka ir divējādās sajūtās – no vienas puses
ministre pilnībā atbalsta vakcināciju pret bīstamo vīrusu, bet no otras –
politiķei ir bažas, ka konkrēta datuma noteikšana radīs sekas izglītības
nozarē, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz nekādas darba alternatīvas
nevakcinētajiem darbiniekiem.
Muižniece aicināja Ministru kabinetu vispirms noteikt darba
devējiem alternatīvas, ko darīt ar nevakcinētajiem darbiniekiem. Pretējā
gadījumā, īpaši pirmsskolas izglītības līmenī, trūks speciālistu, kas varēs
klātienē turpināt darbu.
Viņa atgādināja, ka skolu direktoriem nav tiesību sludināt
informāciju par vakanci, ja izglītības iestādē strādājošajam vēl ir līguma
attiecības. “Nebūs tādas audzinātājas bērnudārzā, kas caur
“Zoom” pieskatīs bērnus. Tas nav ne mērķis ne arī normālas
mācības,” sacīja Muižniece.
Vienlaikus Muižniece skaidroja, ka jārēķinās ar tādiem
gadījumiem, kas speciāli proaktīvi nevakcinēsies līdz 15.novembrim, noliktajā
datumā par to informēs skolas direktoru, un tad skolu direktors “varēs
plēst matus”. Pat ja skolotājs dodas dīkstāvē, izglītības iestādes
vadītājam jādomā, kā nodrošināt kvalitatīvas mācības.
Ministres viedoklim pievienojās arī Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura
piebilda, ka nedrīkst pieļaut slodzes pieaugumu tiem skolotājiem, kuri savu
vakcinācijas pienākumu ir izpildījuši. Viņa uzsvēra, ka tas nebūtu godīgi
palielināt vakcinēto pedagogu slodzi, par to neparedzot “nevienu eiro
centu”.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka
tas nav Ministru kabineta spēkā regulēt Darba likumu. Viņš sacīja, ka
nodarbinātības jautājumos ir jāgroza likumdošana, izstrādājot likumprojektu, un
jābūt Saeimas lēmumam.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra,
ka mērķis nav neko apgrūtināt – mērķis ir meklēt risinājumus, lai saslimstības
pieauguma un slimnīcu noslodžu palielinājuma dēļ nebūtu jāslēdz skolas.
Premjers uzsvēra, ka visdrošākais veids ir vakcinācija pret
Covid-19, jo arī pie pārslimošanas ir augsts risks piedzīvot smagas sekas un
beigties traģiski.
Kariņš LIZDA vadītājai norādīja, ka arodbiedrība aicina ļaut
strādāt nevakcinētiem pedagogiem, jo pretējā gadījumā skolotāja vakance būs
tukša, taču premjers mudināja domāt arī par to, ko darīt, ja skolotājs smagi
saslims ar Covid-19?
Atbildot uz Muižnieces aicinājumu, Labklājības ministrijai,
Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai uzticēts 13 dienās izstrādāt
vadlīnijas darba devējiem situācijām, kas paredz darbinieku atlaišanu
gadījumos, ja tie nav vakcinēti, kā arī iespēju laicīgi izsludināt konkursus uz
vakantajām vietām, kas atbrīvosies pēc nevakcinēto darbinieku atbrīvošanas no
darba. Risinājumi jārod esošajā likumdošanā.
Vienlaikus Ministru kabinets vienojās, ka izglītības
iestādes sāks gaisa kvalitātes monitoringu, tiklīdz tām būs pieejami gaisa
kvalitātes mērītāji. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gaisa kvalitātes
mērītājus ap 14 000 klašu nodrošinās ar novembri.
Turpmāk Pedagoģiski medicīniskā komisija klātienē
epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē sniegs atzinumus par izglītojamam
atbilstošu izglītības programmu. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais
un viņa likumiskais pārstāvis varēs piedalīties arī bez vakcinācijas vai
pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma par negatīvu testa rezultātu,
ja par minēto faktu iepriekš būs informēta komisija.
Noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.
