Anita Anitīna
***
Ja iedosi velnam roku,
Varbūt varēsi atpakaļ gūt,
Bet, ja atdosi savu dvēseli,
To atpakaļ nedabūt.
Tad viņa kalpībā nolemts
Dzīvot mūžu, divus un trīs,
Bet dvēsele, vairs ne Tava,
Putekļos sabirzīs.
Velns pat nesmiesies –
Viņam vienalga,
Jaunu dvēseli meklēt ies
Un vilinās, kārdinās,
Musinās…
Kāds noteikti atsauksies.
Un vieglu vai smagu roku
Atdos velnam to, kas ir dārgs, –
Dvēseli savu un dzīvi,
Mīļu cilvēku asaras.
