* * *
Rudens ievelk
Katrā pīlādža ogā pa krustam –
Svētījot, sargājot, saskaitot,
Lai košās krellēs var vērt.
Ar dzestrām rokām
Noglāsta vakaros, rītos…
Dienā ar siltu skatienu
Drošina: – Briestiet vēl!
Un krāsojieties – bez kautrības!
Es došu košāko krāsu.
Tās man liku likām,
Lai viss ir krāsains un skaists.
Kad atlidos putni,
Tie, tālos ceļos kas dosies,
Lai katram pa pīlādžu krellītei
Tiek kā dāvana un kā sargs.
– – – – – – –
Un pīlādži sārtojas,
Tiem ķekari – uguns liesmas.
Putni vēl kautrīgi,
Bet drīz, pavisam drīz būs –
Tie salidos pīlādžos!
Bet tikmēr es norauju ogu
To, ar krustiņu galā,
Un lieku uz mēles –
Rūgts…
