Līga
Dzimšanas dienā
Tu piedzimi, kad liepas ziedēj,
Un to staltos zaros saule moda,
Pa liepu lapu zaļām dzīslām
Tava dvēselīte pretī skrēja.
Tu vienmēr būsi liepu ziedu puisēns,
Kam dzīves takās medus smarža līst.
Kā baltas meitenes ar vainadziņu galvā
Ap tevi vijas liepu ziedu starojums.
Tālāk nes tu soļus dzimtā zemē,
Un liepu ziedi bruņinieka spēku dod,
Lai kā vairogi ir jauni redzējumi,
Kas dzimto zemi tālāk aizvest spēj.
Tu savā ceļā vienmēr meklē sauli,
Un kā gaisma reiz tu kļūsi pats,
Tad dzimtā zemē liepa vienmēr ziedēs
Pret zvaigžņotajām debesīm kā brīnums liels.
Karolīna
* * *
Smaida saule, vējš sejā iesmej,
Pretī cilvēki smaidoši nāk,
Mirkli padomā – kā Tu to iespēj,
Tevi satiekot, smaidīt ja sāk.
Sāk smaidīt gan draugi, gan sveši,
Gaišās debesis tik draiski smej,
Un, ja pats vēl no sava smaida
Tu tik jautrs un priecīgs ej.
Vai Tu nezini, kādēļ tā notiek,
Sirdi vaļā un dvēseli ver,
Un ar saules staru uz pleca
Sava cīruļa dziesmu Tu lej.
