3. jūlijā spēkā stājās likuma grozījumi, kas
nosaka vairākas jaunas atceres dienas – Nacionālo partizānu
bruņotās pretošanās atceres dienu, Nacionālās pretošanās
kustības piemiņas dienu, 2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres
dienu, kā arī jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu.
Izmaiņas ieviestas līdz ar grozījumiem likumā “Par svētku,
atceres un atzīmējamām dienām.”
Nacionālo partizānu
bruņotās pretošanās atceres diena – 2. martā
Par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās
atceres dienu ir noteikts 2.marts, jo 1945.gadā 2.martā Viļakas
(bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā
kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Toreiz apmēram
350 Latgales mežabrāļu izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā
čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti un
organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un
papildu zaudējumiem. Likumprojekta autori norādījuši, ka,
pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50
gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā
nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos.
Nacionālās pretošanās
kustības piemiņas diena – 17. martā
17.marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās
kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes
vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu
vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta
Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šī atceres
diena dos turpmāk iespēju godināt:
-
pirmās pretestības
grupas PSRS okupācijai 1940.gadā; -
Latvijas diplomātisko
dienestu ārvalstīs un daudzos trimdas darbiniekus Rietumos, kas
uzturēja dzīvu Latvijas prasību pēc taisnīguma; -
Latvijas Centrālo
padomi; -
cilvēkus, kuri
izvairījās no mobilizācijas okupācijas varas bruņotajos spēkos
un glāba okupācijas varas vajātos cilvēkus; -
bēgļu pārcēlājus
pāri jūrai; -
nacionālos partizānus un nevardarbīgās
pretošanās varoņus, kuri cīnījās par vienu mērķi –
1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas neatkarības
atjaunošanu.
Šajā datumā iecerēts aicināt sabiedrību godināt
un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.
2013.gada 21.novembra
traģēdijas atceres diena
Savukārt 21.novembrī ikviens aicināts atminēties
2013.gada 21.novembrī notikušo traģēdiju, kad, iebrūkot
lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres
diena ir piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas
upuriem, lai atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību un
nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.
Jauna atzīmējamā diena –
Valsts valodas diena
15.oktobris noteikts par Valsts valodas dienu, jo
1998.gada 15.oktobrī Saeima Satversmes
4.pantā nostiprināja, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir
latviešu valoda. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, atzīmējot
Valsts valodas dienu, tiks uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās
valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas
sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā.
FOTO
Kalendārā būs atzīmētas vairākas jaunas atceres
dienas. Foto: “Pixabay.com”
