Pētījumi
liecina, ka grāmatu lasīšana paplašina vārdu krājumu, sekmē prasmi adekvāti
komunicēt, veidot attiecības, turklāt cilvēki, kas lasa, dzīvē ir labāk
situēti. Pašlaik gan drukātā vārda prestižs mazinās, 21.gadsimtā daudzi gūst
informāciju un sazinās interneta vidē. Vai un kā to iespējams mainīt?
Burtiņš
tur, burtiņš te
Psiholoģe
Irina Jakobsone piekrīt – arvien lielāku lomu ieņem digitālas lietas, tomēr
datoru un telefonu skolas vecumā būtu jāuztver tikai kā palīglīdzekli. Savukārt
līdz trīs gadiem dominantei jābūt dzīvai komunikācijai.
“Vecāki
ar savu attieksmi pret grāmatām un lasīšanu apzināti vai neapzināti veido bērna
motivāciju, kas izglītības speciālistiem atvieglo pozitīvu rezultātu
nostiprināšanu.”
Netīša
pozitīva motivācija veidojas, ja mājās ir grāmatas un tās atrodas goda vietā.
Tas ir normāli, ka pusotrgadīgs bērniņs ver vaļā skapjus un atvilktnes, revidē
plauktus, lai izpētītu to saturu. Taču vecākiem delikāti jārūpējas, lai
pasaules izzinātājs nesabojā vērtīgās grāmatas, jo viņš vēl neprot ar tām
apieties. Ap trīs gadiem, kad vakarā pirms aizmigšanas viņam kāds palasa
priekšā, mazulis mēdz iztēloties, ka pats jau lasa, jo grāmatiņu gandrīz zina
no galvas. Tas lieliski trenē atmiņu.
Daudzās
ģimenēs, kur lasīšana ir pašsaprotama lieta, vecāki bērnam līdz trīs gadu
vecumam nedod ne telefonu, ne planšeti, bet piedāvā attiecīgam attīstības
posmam atbilstošu literatūru. Pirms tam noskaidrojot, kas mazo interesē vairāk,
piemēram, kukaiņi, suņi vai ēdiena gatavošana.
Kurā
vecumposmā vieglāk pieburt lasītprieku? Speciāliste nešaubās – jo agrāk, jo
labāk.
“Jau no
pusotra gada var sākt iepazīstināt ar burtiem, piemēram, saliekamā ābecē, kur
katrs burtiņš ir atsevišķi. Simboliem jābūt mazuļa redzeslokā, tāpat kā
veidojamiem materiāliem. Plastilīnu atstājam uz vēlāku laiku, tā vietā
izmantojam mīklu, maizi, ko bezzobains mazulis droši var bāzt mutē. Lai
ievilinātu burtu pasaulē, pastaigas laikā var mēģināt bērna vai ģimenes locekļa
vārda pirmo burtu izveidot no akmentiņiem, zariņiem, gliemežvākiem.”
Ja līdz
trīs gadu vecumam bērns nesāk runāt vai nepareizi atdarina skaņas, vēlāk viņam
būs grūtāk iepazīt burtus, salikt tos zilbēs, kas ir būtiski lasītprasmes
veidošanai. Tāpēc nav jākautrējas meklēt
speciālista palīdzība, iedrošina I.Jakobsone.
Neproduktīvā komunikācija.
Daži vecāki ne tikai paši
nelasa, bet bērnu klātbūtnē ar grāmatām kurina krāsnī, izsmej tos, kuri lasa,
vai arī lielās ar savu negatīvo pieredzi. “Vecāku teiktais bērnam ir svētums,
ko viņš neapzināti uzsūc ar katru ķermeņa šūnu. Tā pirmsskolas un sākumskolas
vecumā rodas bērni, kuri izvairās no lasīšanas. Viņi iemanās
“špikot”, darīt citas viltīgas lietas, kas noved pie mācīšanās
grūtībām. Tāpēc vecākiem ļoti jāfiltrē, ko viņi runā bērnu klātbūtnē.”
Der
ieklausīties pedagogos, logopēdos, kas prasa ar vingrinājumu palīdzību dažas
iemaņas nostiprināt mājas apstākļos. Tomēr nereti mammām, tētiem ir nostāja:
tikai izglītības speciālisti ir atbildīgi par to, kā viņu bērns iemācās lasīt,
aizbildinoties, ka paši ir ļoti aizņemti.
“Ja
grāmatas aizvieto ar viedierīcēm, neatlasot un neierobežojot informāciju, bērnā
veidojas izklaides motivācija. Pēc tam vairs nav gribas mācīties, jo tas prasa
piepūli. Spiežot podziņas, bērns iemācās mehāniski komunicēt ar viedierīci.
Iespējams, tā viņš apgūst svešvalodas burtus un vārdus, par ko vecāki mēdz
jūsmot, lai gan tanī pat laikā atvasei ir grūtības ar dzimto valodu. Uz
pašplūsmu nevar paļauties, vecākiem jābūt lietas kursā, kādas spēles internetā
tiek spēlētas. Jāpiedāvā attīstošās, tostarp digitālā formātā.”
Bērnu
psiholoģe I.Jakobsone nesen piedzīvojusi kuriozu – tikai sākumskolas beigās
viens no skolēniem beidzot sācis raitāk lasīt, un viņa mamma ar prieku
atklājusi, ka eksistē… saliekamā ābece.
Mācoties
lasīt, neproduktīvu motivāciju veido kritika. Ja “boksterētājam” pārmet lēnu, nepareizu lasīšanu, viņš var
noslēgties un vispār baidīties kaut ko izrunāt. Tāpēc bērnam nozīmīgiem
pieaugušajiem, kuri vēlas mudināt lasīt, jāizvēlas pozitīvi pamudinājumi. Piemēram,
paslavējot par to, ka izlasījis nedaudz vairāk kā vakar. Ja arī izlasīts mazāk,
reaģējam mierīgi, bez vērtējuma. To paturam līdz vecumam, kad bērns spējīgs
pieņemt produktīvu kritiku. Daži progresīvi skolotāji sākumskolas posmā
jūtīgiem bērniem neizmanto sarkano, bet gan zaļo pildspalvu, ar ko pasvītro
apgūtos burtiņus.
Negatīvs
faktors ir mūsdienu vecvecāki, kuri, pensionēšanās vecumam arvien
paaugstinoties, ir aizņemti darbā un nepiedalās mazbērnu audzināšanā. Taču viņi
ir ļoti labs resurss, ko vismaz periodiski der iesaistīt, uzskata speciāliste.
Pašdisciplīna un treniņš
Daudzi pieaugušie ar
nepatiku atceras prasību skolas brīvlaikā lasīt obligāto literatūru. Tagad to
sauc par ieteicamo literatūru, bet nevienam vien skolēnam, to izdzirdot, uzmetas
zosāda.
I.Jakobsone: “Ieteicamā
literatūra noder gribasspēka trenēšanai. Vienīgais
veids, kā uztrenēt disciplīnu un gribu, ir katru dienu darīt ko tādu, kas ne
visai patīk. Piemēram, regulāri no grāmatas pārrakstot vienu vai divas
lapas. Pašdisciplīnas mūsu skolēniem ļoti pietrūkst, it īpaši tagad mācoties
attālināti. Bet arī tālmācību varam izmantot sevis pilnveidošanai,
attīstīšanai.”
Patika
vai nepatika lasīt ir atkarīga no vecumposma. Par ļoti sensitīvu periodu tiek
uzskatīts sestā, septītā klase, kad rūk pieaugušo autoritāte. Ja līdz tam
bērns, pusaudzis, jaunietis ir iemācījies labi lasīt un rakstīt, vecākiem nav
jādramatizē situācija, spriež psiholoģe. “Pašlaik pusaudža vecums skaitās no
deviņiem, desmit gadiem līdz aptuveni četrpadsmit. Pēc tam iestājas jaunības
gadi, kad vairs negribas nevienu klausīt un negribas arī uzņemties atbildību
par sevi. Ja vēl gadās iesaistīties kompānijā, kur dominē neproduktīvā
motivācija, sekas var būt traģiskas. Vecākiem diplomātiski jākontrolē viss, kas saistīts ar digitālo
pasauli,” brīdina speciāliste.
Daži
bērni un vecāki izvairās no ārstiem, tāpēc redzes vai dzirdes traucējumi reizēm
atklājas novēloti. Psihologi runā par inerci – uzzinot kaut ko sliktu, cilvēka
smadzenes pretojas. Mammas, tēti mēdz nepieņemt informāciju arī tad, ja viņiem
vizuāli nepatīk kāds speciālists. Bet ir taču citi – var izvēlēties! Galu galā
iespējams atrast īsto, kurš saprotami izskaidro, ko tieši vajag darīt.
Sākumskolā bērnam nav
viegli reizē mācēt un saprast. Trenējot lasīšanas tehniku – ātrumu,
artikulāciju, pieturzīmju ievērošanu, kvantitāte pamazām pāriet kvalitātē. Bet,
lai trenētu izpratni, svarīgi ir lasīt lēni un izdalīt galveno domu. Ir
profesionāli izstrādāta sistēma sākumskolas bērniem ar dažādām problēmām, par
ko var droši interesēties pie mācību iestādes speciālistiem.
Ieteikumi vecākiem
Pēc iespējas agrāk mazuli
iepazīstināt ar burtiem, izmantojot spēles, kas ir viņa svarīgākā nodarbe;
Reanimēt un lietot burtu
ābeci;
Atvaļinājuma laikā
atpūšoties kopā ar bērnu, burtu veidošanai izmantot dabas materiālus;
Abonēt žurnālus ar
ilustrācijām, kas piesaista uzmanību;
Informācijas plūsmas
daudzveidošanai viedierīces dot uz noteiktu laiku, atlasot pieejamo saturu;
Pirmsskolas vecumā
iepazīstināt ar grāmatnīcu, bibliotēku plauktiem, kur atrodas bērnu grāmatas;
Iemācīt grāmatu, arī
skolas izdoto, pareizu lietošanu;
Veidot mājas bibliotēku,
kurā būtu bērnam piemērotas grāmatas – lai tās būtu vieglas, ērti noturamas
rokās un lapas izturētu ziņkārību;
Veidot arī elektronisku
bibliotēku, kurā ir kvalitatīvas multfilmas un vecāku iecienīti kinodarbi;
Pasūtīt grāmatas
internetā, pēc tam kopīgi tās lasīt viedierīcēs.
Neskaidrību gadījumā
vērsties pie speciālista, piemēram, logopēda, uzticēties un sadarboties.
