Vairums
cilvēku darbā pavada nozīmīgu daļu savas dzīves. Lai mazinātu
darba vides kaitīgo faktoru ietekmi uz darbinieku veselību, darba
devējam ir jānodrošina, ka nodarbinātie veic obligātās
veselības pārbaudes pie arodslimību ārsta. Taču Valsts darba
inspekcija konstatējusi, ka obligāto veselības pārbaužu
neveikšana ir trešajā vietā darba aizsardzības pārkāpumu topā.
Lai
darba devējiem un darba ņēmējiem atgādinātu
obligāto veselības pārbaužu normatīvo
regulējumu un nozīmību,
Rīgas
Stradiņa universitātes
Darba drošības un vides veselības institūts organizēja
tiešsaistes semināru “Obligātās
veselības pārbaudes (OVP) – kāpēc un kā?”.
Uztrauc
dabīgas nāves gadījumi
Darba
drošības un vides veselības institūta pārstāve Dace Jakimova
stāsta par iespaidīgiem pētījuma skaitļiem, cik darbinieku
darbavietā bez redzamiem iemesliem nomirst dabīgā nāvē. Tos
Valsts darba inspekcija izmeklē tieši tāpat kā nelaimes gadījumus
darbā, meklējot iespējamo nāves saistību ar darba vides
iedarbību.
“Cēloņsakarība
ir novērojama. Sadalījumā pa vecuma grupām secinām, ka,
piemēram, 2019.gadā jau vecuma grupā 40-44, kas ir cilvēki spēka
gados, pieci ir saļimuši darbavietā, nemaz nerunājot par
cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā, kas nav pārnākuši
mājās no darba. 85 % gadījumu tie ir vīrieši labākajos spēka
gados,” stāsta D.Jakimova.
Lai
veselības problēmas atklātu agrāk
Savukārt
2020.gadā Valsts darba inspekcija izmeklējusi 24 gadījumus, kas
atzīti par dabīgu nāvi darbavietā. Tā ir bijis arī kādam 42
gadus vecam palīgstrādniekam, kas pildīja sētnieka pienākumus un
nomira, tīrot sniegu. Šajā gadījumā tiek pieļauta sirds un
asinsvadu saslimšana, kas ir sastopamākais nāves cēlonis Latvijā.
“Tādēļ
savlaicīga veselības pārbaude ir svarīga. OVP mērķis ir pēc
iespējas agrāk atklāt veselības traucējumus, ko rada darba vides
ietekme, un uzsākt ārstēšanu, un lai darba devējs varētu
ieviest nepieciešamos pasākumus darbinieka veselības aizsardzībai
un darbaspēju saglabāšanai. Tā nedrīkst būt tikai formalitāte,”
uzsver D.Jakimova.
Darba
devēja pienākums
Viņa
atgādina, ka OVP nodrošināšana darbiniekiem ir viens no darba
devēja pienākumiem. Vienu no nepieciešamajām pārbaudēm paredz
Darba aizsardzības likuma 15.pants, savukārt to veikšanas
kārtība ir noteikta Ministru kabineta (MK)
noteikumos “Kārtība,
kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Šo OVP veic
personām, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt
darbā, kur viņu veselības
stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori vai
darbā īpašos apstākļos.
Kas
ir kaitīgie darba vides faktori?
MK
noteikumos ir atrodams izvērsts iespējamo veselībai kaitīgo darba
vides faktoru saraksts, kurā ietverti dažādi ķīmiskie,
bioloģiskie, fizikālie un psihoemocionālie faktori, kuri var
ietekmēt cilvēka veselību. Saraksts ir papildināts ar
nepieciešamajām pārbaudēm, kas jāveic, ja darbinieks ir pakļauts
kādam no minētajiem riska faktoriem. “Saraksts ir tik plašs, ka
praksē ir grūti iedomāties darba vidi, kas neatstātu nekādu
iespaidu uz cilvēka veselību un pieļautu, ka darbiniekiem OVP nav
jāveic,” saka D.Jakimova.
Regulāra
veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama
ne tikai fiziska darba veicējiem, kas cilā un pārvieto smagumus,
bieži un monotoni noliecas, atrodas piespiedu pozā (tajā skaitā
stāvot kājās) un tamlīdzīgi, bet arī biroja darbiniekiem, kuri
ikdienā strādā ar datoru.
“Arī
sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības,
darbs pie displeja var pasliktināt redzi. Kaitīgo darba vides
faktoru vidū ir iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram,
nakts darbs; paaugstināta atbildība, bieži pieņemot lēmumus, kas
var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību; atbildība
par lielām materiālām vērtībām; psihoemocionāla pārslodze,”
skaidro speciāliste.
Veic
arodslimību ārsts
Uz
pārbaudi darbinieku nosūta darba devējs. Arodslimību ārsts,
izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu
apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori nav radījuši
veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi,
lai aizsargātu darbinieka veselību darbavietā, kā arī nosaka,
vai personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.
Cik
bieži?
OVP var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas.
Uz pirmreizējo OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko
attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas
atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona
būs pakļauta.
Periodiskās OVP nodarbinātajiem veic vienu reizi gadā,
vienu reizi divos gados vai vienu reizi trīs gados – to nosaka darba
devējs, veicot darba vides riska novērtējumu.
“Ja
mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie
apstākļi, kā arī pēc arodslimības ārsta norādījuma vai paša
nodarbinātā vai uzticamības personas pieprasījuma, vai pēc darba
devēja iniciatīvas darbinieku jebkurā laikā var nosūtīt veikt
ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, lai
pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst
veicamajam darbam, tajā skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas
gadījumā,” skaidro D.Jakimova.
Kas
apmaksā?
Darba
likums un Darba
aizsardzības likums paredz,
ka izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs.
Savukārt izdevumus,
kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta
tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās
sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba
devējs.
“Tā
kā OVP tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir
jāveic darbinieka darba laikā. Nodarbinātajam nav jāpilda darba
devēja rīkojumi savā brīvajā laikā,” piebilst D.Jakimova.
Uzziņai
Saņem bezmaksas konsultāciju par darba vides risku
(tajā skaitā Covid-19) mazināšanu un prevenciju:
–
sūtot
e-pastu
uz
adresi: [email protected],
– zvanot uz tālruni 29413885.
