Tā tikai pirmajā mirklī šķiet, ka viena no Valkas rajona tālākajām apdzīvotajām vietām — Vizla — ir nomale, kuru citur nezina. Gluži otrādi — vasarā te redzami gan rīdzinieki, gan atpūtnieki no citām pilsētām.
Tā tikai pirmajā mirklī šķiet, ka viena no Valkas rajona tālākajām apdzīvotajām vietām — Vizla — ir nomale, kuru citur nezina. Gluži otrādi — vasarā te redzami gan rīdzinieki, gan atpūtnieki no citām pilsētām.
Skaistā daba daudziem pilsētniekiem Vizlas pusi likusi izvēlēties par vietu, kur ar draugiem izklaidēties vai sarīkot kādu mācību semināru. Tam te ir radīti atbilstoši apstākļi. Grundzāles pagastā pie pagrieziena uz Vizlu skatienu piesaista skaists guļbaļku ēku komplekss. Te ikvienu ciemiņu laipni sagaida viesu nama “Purgaiļi” saimnieki.
Pašlaik te gatavojas jaunas grupas uzņemšanai. Pagalmā mauriņu pļauj Aigars un stāsta, ka īpašniece Vizma Lejniece ir izbraukusi. “Katru nedēļu te ierodas kāda grupa cilvēku, kuri gan atpūšas, gan rīko mācību seminārus. Atpūtas kompleksu par SAPARD līdzekļiem cēlām apmēram piecus gadus. Pilnībā tas vēl nav pabeigts,” stāsta Aigars.
Arī pašā Vizlā redzamas skaisti iekārtotas sētas. Viena no tādām ir “Āboliņi”. Saimniece Ruta Purgale stāsta, ka kopj sešas govis, dažas cūkas, saimniecībai ir zirgs. “Jāstrādā! Cita padoma, kā uzturēt skaistu sētu, man nav. Brīvdienās saimniecībā strādāt palīdz bērni. Man te nav garlaicīgi, jo darba netrūkst visu dienu. Jauniešiem gan te šķiet pārlieku kluss, jo nenotiek deju vakari,” saka R. Āboliņa.
Uz savu māju te vasarā brauc rīdzinieki Rita un Dzintars. “Dzīvojam te līdz novembrim, tad atgriežamies galvaspilsētā. Savā dārzā izaudzējam kartupeļus un citus dārzeņus, lai Rīgā pa ziemu ir ko ēst. Vienlaikus arī atpūšamies, jo šeit ir skaista daba, tuvumā ezers. Esam uzcēluši pirtiņu, lai justos omulīgāk,” stāsta Rita.
Ezers Vizlas ainavai piešķir īpašu nokrāsu. Ar vairākām saliņām ciemata centrā tas nudien pirmajā mirklī ļauj nodomāt, ka te ir kāda kūrortpilsētiņa. Savdabību apkārtnes ainavai piešķir arī tālāk uzceltā mazā hidroelektrostacija. Tās īpašnieki dzīvojot citur. Vietējie te dara visus ierastos lauku darbus un nedomā, ka Vizla kādreiz varētu kļūt par tūrisma objektu.
Arī šai vietai mūsdienu lauku problēmas un neērtības nav pagājušas secen. “Mēs, vecie, dzīvojam nabadzīgi. Veikala Vizlā nav, jāgaida, kamēr atbrauc autoveikals. Sieva man ir mirusi, jāiztiek ar pensiju, nekāds laimīgais te nejūtos. Tūristi tālāk par viesu namu nebrauc,” stāsta pie ezera slūžām satiktais Andrejs Ingists.
Nedaudz tālāk pamanu mazu meiteni, kura atgriežas no skolas. “Mācos Grundzāles pamatskolā. Ne vienmēr tieku mājās ar autobusu. Šodien nācu kājām. Patālu jau ir, bet nezinu, cik kilometru,” stāsta skolniece Ilona Oškalne.
“Cīruļkalna” māju saimniece Valda Zellīte precizē, sakot, ka līdz skolai ir pieci seši kilometri un daži bērni dzīvojot tālāk — mežā. Viņiem ceļš līdz mācību iestādei iznākot vēl garāks. “Citādi jau nevar sūdzēties. Nav tikai veikala. Pēc visa jābrauc uz Grundzāli. Nu, bet pie tā esam jau pieraduši,” saka V. Zellīte.
